Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 9. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Raņķu pilskalna šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Venta, Kurzemes lielākā upe, gandrīz visu savu ceļu tek pa mežainu, zemkopībai maz noderīgu apvidu. Sevišķi tas sakāms par senākiem laikiem, kad purvi nebij nosusināti un meži izcirsti. Sākot no tagadējās Latvijas robežas, kur Lietavas pusē Ventas krastā atrodas senā Griezes pilsvieta, līdz Ponakstes upītes grīvai Ventas tuvumā nav apzināts neviens pilskalns. Šo apvidu senraksts no 1253. g. sauc “terra inter Scrunden et Semigaliam”. Gan Bielensteins uzdevis Skrundā divus pilskalnus: Krievu kalnu un Nabagu kalnu, bet šām vietām nav nekā kopēja ar pilskalniem. Arī vietā, sauktā “pilskalns”, stāvējusi zviedru laikos celta akmeņa pils. Tā tad šis apvidus uzlūkojams kā starpzeme, jeb Kurzemes robeža ar Zemgali, kas bijis maz vai nemaz apdzīvots.
Raņķu pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1 :25000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Ponakstes upīte ietek Ventā no labās puses, 13 kilometri ziemeļos Skrundai. Savus ūdeņus tā salasa Raņķu mežos 20 kilometru garā tecējumā. Dažus simts soļus pirms savas ietekas, Ponakste apmet nelielu līkumu, radīdama 4 metri augstu zemes ragu, kas dienvidos savienots ar Plostnieku mājas laukiem. Šis zemes rags parastā kārtā pārrakts un zemes uzpildītas vienu metru augstā uzbedumā. Ta radusies vieta, saukta “pilskalns”, ar 40 metru garu plakumu, kurš tikai 4 metrus augstāks par ziemeļos esošo pļavu. Uzbedums un grāvis stipri nopostīti caur aršanu un grants rakšanu, tā kā pilskalnu pazīst tikai pieradusi acs. Pats pilskalns ir nestiprs un mazs, tomēr celts pēc tradicionala parauga. Mitņu slānis dažās vietās gandrīz metru biezs. Pie Mazraņķiem, dažus kilometrus no pilskalna, atrodas vieta, saukta “Baznīckalns”. Stāsta, ka tur senlaikos esot baznīca apgrimusi. Baznīckalnā nav nekādu rakumu. Par pašu pilskalnu neizdevās izzināt nekādu nostāstu, tautas atmiņa uzglabājusi tikai viņa vārdu.
Raņķu pilskalna modelis no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Raņķu pilskalna apvidus ir smilšains un mežains un maz apdzīvots, ar to izskaidrojams arī šā pilskalna nelielais apmērs.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
