Tukuma pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojumu mērogs 1:10C0; griezumu augstums = 1 m Uzmērots 7. jūnijā 1922.g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tukuma pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1:25000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē arī par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē “Pilskalns”. Pilskalns atrodas pļavas vidū, pa kuru tek Zvirgzdupīte uz dzirnavu ezeru. Pilskalna plakums stāv pāri pār apkārtējām pļavām 14-15 metru. Tam platākā vietā 60 metru, bet šaurākā 40 un viņa izskats iegareni apaļš. Visapkārt plakumam stiepjas nevienāda augstuma uzbedums. Pilskalna ziemeļu un rietumu malas ar rakšanas palīdzību padarītas stāvākas, no kam šais pilskalna pusēs 6 metri augstumā no pakājes ir radies grāvis. Pilskalna dienvidus puse no dabas ir bijusi savienota ar lēzenu uzkalnu, kurš ar plata grāvja palīdzību atdalīts nost. Grāvja zemes uzmestas uzbedumā, kurš vēl uzglabājies grāvja dienvidus pusē. Jaunākā laikā grāvī un pilskalna dienvidus pusē grābta grants, no kam radušies zemju nobrukumi. Bielensteins šo pilskalnu aprakstīdams (Mag. 14. 2.) par šiem postījumiem nerunā. Pilskalna plakuma ziemeļu pusē atrodas divas dziļas bedres. Domājams, ka kādreiz tās bijušas vai nu pagrabi, ūdens krātuves, vai arī akas. Divi mazāki ierakumi atrodas dienvidus pusē, bet tie cēlušies no mantračiem. Mitņu slānī daudz ogļu un deguša māla.

Tukuma pilskalna modelis no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Par Tukuma pilskalnu uzrakstīta teika (Teikas un pas. I. d. 178), ka kalnā nogrimušās pils dibenā reiz kāds vīrs nolaidies un atradis zelta vārtus un tādu pat pasauli, ka te augšā. Tomēr pēc brīža apakšzemes iedzīvotāji to izdzinuši ārā.