Kaņiera pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojama mērogs 1:1000; griežama aagstums = 1 m. Uzmērots 9. septembri 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kaņieru pilskalna apkartnes plāns mērogā 1:25.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pieci kilometri ziemeļos Ķemeru miestiņam reiz atradās tā sauktais Kaņieru ezers. Uz kārtīm tas nepareizi atzīmēts par Kangaru ezeru. Šis ezers atradās pašā jūrmalā un no jūras to šķīra šaura zemes josla. Ezera ūdeņi iztecēja jūrā pa nelielu upīti. Pirms pasaules kara šās upes klinšaino gultni izspridzināja dziļāku un 20 kilometri lielais ezers ieskrēja jūrā. Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metri augsts, 25 metri garš uzbedums, kurš apliekdamies gar pussalas dienvid un ziemeļ sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļa malā uzbedums top divkārtīgs un stiepjas uz vakaru pusi 100 metru. Dienvidus pusē tas ir zemāks un itkā teka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.

Kaņieru ezera pilskalns no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā. Labi ņemot viņš būtu pieskaitāms lībiešu apdzīvotām zemēm, jo tagad atrodas Vidzemes (Lifland) daļā. Tomēr ezers stagnum Canygerve minēts Kurzemes dalāmā grāmatā 1253. gadā. Vārds lībisks (jerv, jaru ezers).

Teikas stāsta, ka šaī pilskalnā esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābūšies no vētrām. Pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās ostas.

Kaņieru ezera pilskalns no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalna mītņu slānis 1/2 metru dziļš un viņa dibenā rokot atrod dauzītus kaulus un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur, tur sakrauti čupās. Pilskalnā pļauj sienu, kuru pamet briežu un stirnu uzturam.

Par Kaņieru ezera pilskalnu rakstīts vairāk kā par kuru katru citu Latvijas pilskalnu, tomēr arķeoloģiski tas vēl nav izpētīts. Daudz pārrunu radījušas Kaņieru ezera rietumu krastā esošās akmeņu rindas, kuras stiepjas vairāk kārtām un verstēm tālu gar ezera malu. Sākumā domāja, ka šās akmeņu rindas esot aizvēsturiska cilvēka darbs, līdz beidzot prof. B. Doss aizrādīja, ka rindās novietotie akmeņi esot ledus darbības rezultāts. Šis pēdējais izskaidrojums arī visticamākais, jo nekādiem cilvēka spēkiem nav iespējams veikt tik kolosālu darbu. Šo pilskalnu pirmais atrod Dorings 1867. g. Literatūra pievesta v. Lovis “Burgenlex.” 21 lapp.