Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums – 1 m. Uzmērots 8. oktobri 1922.g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Milzum- arī Milzu kalns atrodas ziemeļaustrumos Tukuma pilsētai 6 kilometri attālumā. Viņa tuvumā ir Ūdru, Galmaču un Poļu mājas. Vācieši šo vietu iesaukuši par “Hūningsberg”. Milzumkalns ir apvidū augstākā vieta, jo paceļas virs jūras līmeņa 112 metru. Tas tālu redzams visā apkārtnē un lietots kā trigonometrisks punkts. Kara laikā šeit stāvējuši gan krievu, gan arī vācu novērotāji. Savām vajadzībām tie cēlusi vairākkārt augstas bākas kalngalā un ietaisījuši ierakumus, blindažas un satiksmes ejas. Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mītņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
“Milzukalna” un Tukuma apkārtnes plāns mēroga 1:50.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis apstāklis liecina, ka Milzumkalns senatnē ticis lietots kā dzīves vieta, kura pateicoties savām dabiskām īpašībām bijusi labi aizsargāta pret uzbrucējiem. Milzumkalnā nav vairs redzami nekādi seni rakumi vai uzbedumi, jo laika zobs un cilvēku postījumi tos nolīdzinājuši. Tomēr ārēja pusē, pret Ūdru mājām, varēja kādreiz būt neliels uzbedums.
“Milzukalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tagadējais kalna plakums izskatās kā trijstūris ar noapaļotiem stūriem, kuram katra puse līdzinās 50 metriem. Tuvumā esošo Šķepnešu māju saimniece stāstīja, ka veci ļaudis tai teikuši, ka Milzu kalna virsotne senāk esot arta. To esot aris kāds vīrelītis, kurš šeit mežā esot ieplēsies. Toreiz ļaudis ieplēsušies mežā kurā vietā vien paticies. Tā esot šeit mežos radušās visas mājas ziemeļos un vakaros Milzu kalnam. Vēlāk atnācis kungs un teicis, ka zeme piederot viņam un ierādījis laukus pēc sava prāta. Pēc bijis jāiet arī kunga labā strādāt. Kad strādā tad pašu lauki palikuši atmatā, prasījuši maizi kungam. Kungs iedevis pa klaipam, bet licis par to nopērt.
Milzu kalnu kā pilskalnu uzdod A. Bielensteins un v. Lovis to apraksta. Rig. Zeitung Nr. 227 vom 1. okt. 1882. g.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
