Vecpiebalgas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. augustā 1926. g.

“Griškas kalns” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Veļķu muiža (vac. Hohenbergen) ir 5 km ziemeļos Vecpiebalgas muižai. 2 km. ziem.-austrumos Vecpiebalgas pagasta valdei. Tuvākās mājas gan ir Griškas krogs, bet literatūrā šis pilskalns minēts kopā ar Veļķu muižu.

Pēc kroga vārda, arī pilskalnu dēvē par „Griškas kalnu”. Griškas krogs ir pašā lielceļa malā starp Veļķu muižu un pagastvaldi.

Apkārtne, kurā novietojies Griškas kalns, ir pauguraina un stāv vairāk kā 200 m. virs jūras. Tuvumā Alauksts un Inesis — šās augstienes lielākie ezeri.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pilskalnam izlietots kāds paugurs, kas ap 10 m. augstāks par citiem apkārtējiem. Viņam nostāvinātas malas jumta kraujumā visapkārt iegarenam plakumam. Plakuma caurmērs 40 un 60 metru. Šim plakumam 9 m. zemāk, ziemeļrietumu pusē ir otrs plakums — domājamā priekšpils vieta. Pēdējā norobežota ar 3— 6 m. augstu sānu. Aiz šās priekšpils atrodas ieleja, kurā uzkrājas ūdens.

Pilskalnam ziemeļos slapja pļava, kur varējis kādreiz būt ezeriņš. Austrumpuse, aiz 12 m. augstas kalnmalas, lēzeni atkrīt līdz kādai sīkai upītei. Pašā dienvidpakājē pilskalnam stāv vecā krogus ēka, aiz kuras tek lielceļš.

Veļķu muižas “Griškas kalns” no rietumiem

Kalnam nav nekādu grāvju un uzbedumu. Ieeja bijusi ziemeļpusē, kur redzama vēl tagad. Tā izarta platāka, jo kalna virsa senāk arta. Tagad ar tikai priekšpili, bet plakumā gana lopus. Gar plakuma malu apstādītas liepiņas, ziemieļsāni aizauguši krūmiem.

Zeme sastāv no sīksta māla, kas plakumā pārklāta 1 m. biezu, pajaunu mītņu kārtu. Priekšpilī mītņu kārtas nav. Dienvid-rietumu sānā kalnam zemju nobrukums, kas esot radies pavasaros zemei atkūstot. Tam blakām tāds pat jau apaudzis robs, pa kuru notek no plakuma lietus ūdens.

Mēģinājuma rakums deva oglītes, dauzītus akmeņus, degušu mālu.

Kalns labi uzglabājies, raženi izskatās; no tā tālas izredzes uz visām pusēm. Divi kilometri austrumos Griškas kalnam ir Mietiņu mājas. Šis ir vienīgais vietu vārds Vidzemē, kas atgādina kronikā minēto Metenini.