Vieķu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 23. septembrī 1929. g.

“Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Šis “Pilskalns” atrodas plaša Jaunpiebalgas pagasta rietumgalā, gleznainā apvidū, pie Vieķu un Miģļu ciematiem. Pilskalns ir Vieķu māju zemē, šām mājām ziemeļu pusē. Šo māju apkārtne ir bagāta uzkalniem un ielejām, kas vispār raksturo šo Vidzemes augstienes daļu.

Pilskalns ierīkots kādas lielākas kalna nogāzes galā. Tā radušās no dabas aizsargātas stāvas kalnmalas trijās pusēs. Ceturtā pusē samanāma senā grāvja vieta, kura uzdevums bijis nostiprināt no dabas neaizsargāto pilskalna pusi. Kalns no sendienām tiek arts un arkls nolīdzinājis arī kādreizējos ierakumus un uzbedumus.

Pilskalna plakums ļoti mazs, tikai 15—20 m. caurmērā un tam četrstūraini — apaļš veids. Plakumu apņem kalnmalas, kas diezgan nevienmērīgi stāvas. Īstais stāvums uzglabājies austrumpusē, gar kuru iet mājas ceļš. Šeit nogāze jumta stāvumā, jo palikusi arkla neaizskarta. Pārējas pusēs arkls darījis darāmo un izlīdzinājis zemes ciļņu kraujumu.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000.

Pilskalna zeme pa lielākai daļai mālaina. Pašā virsū samanāma niecīga mītņu kārta, kas gluži saarta un sajaukta. Arāji stāstīja, ka arkls ļoti bieži atmetoties pret veciem akmeņiem, kas atrodoties zem aramkārtas. Apakšā, dunot itkā tur būtu kāds pagrabs. Reiz arot atraduši nogāze vecas vara naudas.

Kādu puskilometru ziemeļos pilskalnam ir senkapi tā sauktā “Skanules kalnā”.

Vieķu “Pilskalns” no austrumiem

Par Vieķu māju “Pilskalnu” dzirdams nostāsts, ka šai kalnā senos laikos esot stāvējusi veca pils. Kalnā esošie akmeņi esot senās pils pamati.

Pašreizējais pilskalna stāvoklis ir tāds, ka kalns uzlūkojams par gluži nopostītu. Nav cerams, ka arī archailoģiskie rakumi šeit daudz ko mantotu. Kalna mazie samēri un novietojums liek to pieskaitīt seno apcietināto dzīves vietu kategorijai.

Historia.lv par pilskalnu

Skats uz Vieķu 2.pilskalnu no Silakalnu māju (dienvidus) puses. Ginta Skutāna foto 2016.gada 21.novembrī. Foto no historia.lv

Pie Mazvieķu iebraucamā ceļa E.Brastiņš aprakstīja nelielo Vieķu pilskalnu, kam mūsdienās nocietinājuma pazīmes nav saglabājušās. Apsekojot apvidu 2016.gada 21.novembrī, apmēram 300 metrus no pirmā pilskalna, izdevās konstatēt vēl vienu kalnu ar visām pilskalna pazīmēm. Plakums veido vismaz pushektāru, kas izstiepts DA- ZR virzienā. Arī Vilis Timmermanis, vecākais vietējais teicējs, tieši šo kalnu uzdod par pilskalnu. Pēc viņa stāstīstā Pilskalns ir viss kalnājs gar Mazvieķu māju dienvidus pusi. Plakums veido gandrīz hektāru lielu četrstūri, kur ziemeļu pusē vērojamas vaļņa pazīmes. Teicējs atceras kalna nogāzēs neapartās, ļoti stāvās ežmāles. 20.gs. 70. gados meliorācija šī kalna plakumu un nogāzes tika izlīdzinājusi, analogi pārveidotas tika arī pirmā pilskalna stāvākās malas. Vietējās izcelsmes astronoms Alfrēds Lācis (no Sausgalvju mājām) par pils sistēmu uzdeva visu lielo kalna grēdu, kurā pēc viņa domām varēja atrasties Beverīna. Kalna daļas vietējie iedzīvotāji sauca arī par Pilskalna tīrumu, Tīrumkalnu, kur esot ļoti labi padevusies labība. No pilskalna plakuma DA virzienā atradies akmens ir iekaltiem burtiem un metāla detaļu, kuru meliorācija aizvedusi uz kaudzi. Akmenis vairākkārt meklēts, bet nav atrasts. Vieķu otrais pilskalns varētu būt datējams kā Livonijas laika nocietinājums, par ko liecina lielais plakums un četrstūra forma. Savukārt pirmais Vieķu pilskalns varētu būt nocietināta zemnieku sēta, lielākā pilskalna priekštecis. Taču pastāvs arī varbūtība, ka mazākais kalniņš par nocietinājumu atzīts pārpratuma pēc, E.Brastiņam vietvārdu Pilskalns pārnesot no Vieķu 2.pilskalnu.

Teicējs: Timmermanis Vilis Emīla dēls (dzimis 1936.g., Sausgalvjos-27), dzīvo Silakalnos.