Bantenišķu Gaisa kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 10. jūlija 1925. g.

Pieminekļu valdē bija ienākušas ziņas, ka Kombulu muižai ziemeļos esot kāds pilskalns. Apkārtni pārmeklējot izrādījās, ka tur nav neviena kalna ar tamlīdzīgu vārdu. Vienīgi kāds kalns, saukts “Gaisa kalns”, varētu būt uzdotā vieta.

“Gaisa kalns” atrodas Krāslavas pag., Bantenišķu ciema robežās un skaitās kā ciema kopīpašums.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75000.

Bantenišķi I. atrodas kalnam ziem.-rietumos, bet Bantenišķi II. austrumos. Kalns stāv Ilzas ezera ziemeļkrastā un ezers apskalo “Gaisa kalna” dienv.-austr. pakāji. Kalna virsa atrodas 36 m. pāri ezera līmenim un kalna sāni divās pakāpēs krīt pret ezeru.

Kalns ziem.-austrumpusē ar dabīgu pāršmaugu atdalīts no pārējiem kalnājiem. Šai pusē kalnmala tikai 17 m. augsta. Kalna plakums kumps un pret austrumiem 10 m. slīps. Salīdzinot ar citiem pilskalniem šīs plakums ir ārkārtīgi liels un neizveidots. Nav redzams, kā tas būtu kautkā atdalīts no kalna sāniem, kā tas pilskalnos parasts. Vispār, kalnam nav redzamas nekādas mākslīgu apcietinājumu pēdas. Viss kalns, šķiet, gluži dabīgs savā izskatā.

Bantenišķu „Gaisa kalns” no dienvidiem

Vienīgais apstāklis, kas spiež runāt par šo kalnu kā par pilskalnu ir tas, ka tam ir mītņu kārta. It īpaši gar plakuma malām un austrumpusē tās biezums 0,5 m. Mītņu kārta satura sevī trauku lauskas, oglītes v. c. parastos pilskalnu atradumus.

Viņa ļoti melna, kamēr apkārtējos laukos redzams sarkans māls. Zem šās mītņu kārtas sākas ciets māls.

Skaidri redzams, ka „Gaisa kalns” ilgāku laiku ticis arts, jo šņoru zemju vietas vēl samanāmas. Arī virsējai zemes kārtai ir artas zemes izskats. Šis apstāklis ir tas, kas liek atturēties no apgalvojuma, ka „Gaisa kalnam” nekad nebūtu bijuši kaut kādi cilvēka roku darināti apcietinājumi. Gadījumi, kad ilggadīga aršana gluži nolīdzina pilskalnu apcietinājumus ir diezgan bieži.

Lai nu ka, šis augstais, no dabas kraujais kalns skaistā vietā un ezera krastā varējis noderēt par drošu mītamu vietu viņos senos laikos. Tādēļ šī vieta jāierindo seno apcietināto dzīves vietu pulkā, kur ietilpst daudzi Latvijas pilskalni.

Apkārtējo vietu vārdu galotnes – išķi norāda uz Lietavas iespaidu.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.