Rendas pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 29. augusta 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Rendas pilskalna šķērsgriezums pa A-B. Mērogs 1 :1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns atrodas 1/2 kilometru ziemeļos no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot. Mazupīte ir neliela, 4 kilom . gara upīte, kas izceļas tuvējās pļavās un tek pa radžainu gultni. Tuvojoties savai grīvai, Mazupe spēji pasviežas sāņus radīdama līci ap 50 m. caurmērā. Šaī no trim pusēm ūdens ierobežotā vietā cilvēka roka ir uzmetusi 2 m. augstu uzbedumu ziem.-riet. pusē un mazāku, apm 1 m. augstu arī pret dienv.-vakariem. Tādā kārtā radies mazs parasta tipa pilskalniņš ar uzeju uzbeduma Abavas gala, parastā vietā. Pilskalna mitņu slānis pusmetru dziļš un sastāv no ogļainām smiltīm. Pirms 50 gadiem pilskalna plakums esot arts, bet tagad tur ierīkots “balles placis” ar soliem. Lai atvieglotu uzkāpšanu pilskalnā no Abavas puses, tad vācu kareivji okupācijas laikā austrumstūrī ir rakuši uzbraucamu vietu.

Rendas pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1 :35.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dažus desmit soļus attālu, uzbeduma priekšā ir apdegušu akmeņu kruva. Domājams, tā veca pirts vieta.

Vietas nosaukums “Rende” minēts jau 1253. g. Vai taī laikā pastāvējusi arī Rendes pils, nav zināms. Pilskalns ir tik neliels apcietinājums, kas nav spējīgs izturēt nopietnu pretošanos uzbrukuma brīdī.

Rendas pilskalns (pec modeļa). E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

80 g. vecais saimnieks stāstīja, ka viņa māju robežās esot kāds pakalns, kur atrodot bronzas rotas lietas. Viņš arī stāstīja, ka vieta pie Medaiķu ezera un mājām (Bil. Mag. XIV.) esot ieguvusi savu nosaukumu “Pilskalns” no kādas ēkas, kuru kungi uzcēluši kalngalā medību vajadzībām . (Vēlāk šo vietu apmeklējot, patiesi, neatradām nekādas pilskalna pazīmes.)

Lerchis-Puškaitis par Rendas pilskalnu uzrakstījis sekošu teiku: Pašā Abavas upes malā senos laikos bijusi pils (otrs pilskalns atrodoties pie Rendes Madaiķu mājām ). Reiz tuvais ezers sacēlies lielās bangās, gāzdamies pret pili. – Tad kalns notrīcējis un pils nogrimusi kalnā ar visiem ļaudīm . Pēc ūdens norimis un kalna galā tikai caurums atlicies. Vecie apliecina, ka paši caurumu redzējuši, un ka veļu laika ap pusnakti pa caurumu iznākot divi balti cilvēki (Pasakas VII. 1098. lapp ).