Mežītes pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1 :1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 5. jūnija 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Mežītes pilskalna šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Starp Talsiem, Nurmuižu, Lībagiem un Strazdi atrodas mežs, saukts par Andumes mežu. Mežs aizņem kalnainu, bet auglīgu apvidu. Andumes meža vidū nelielā klajumā pie Strautu mazmājiņas paceļas teiksmains pilskalns. Viņš atrodas 1 kilometru ziemeļos esošās Mežītu māju robežās un iesaukts par Mežītu pilskalnu. Pie pilskalna grūti nokļūt. Visparocīgāk tas izdarāms no Talsu-Strazdes lielceļa puses, pie Lībagiem nogriežoties pa meža ceļu, uz vakariem. Tomēr bez pavadoņa šis pilskalns svešiniekam nebūs atrodams, jo daudzos meža ceļos tas katrā ziņā nomaldīsies. Pilskalns apaudzis retiem lapu kokiem. Virspusē tam mazliet iedobts plakums, kuram vienādi vai otrādi pāri piecdesmit metri. Plakuma dienvidus pusē uzmests 3 m. augsts uzbedums, kuram gar rietumu galu atstāta ieejas vieta. Pilskalna ieejas vieta un taka labi uzglabājusies un pilskalnā var nokļūt tikai pa šo, vietu. Pārējās pusēs pilskalna sāni ir neredzēti stāvi un uzbrucējiem nepieejami. Pēc vispārējā veida pilskalns ir trijstūrains, ar noapaļotiem stūriem. Ziemeļu pusē izrakta “acs” , kuras ūdens vēl tagad lietojams. Pilskalna plakums augstāks kā apkārtēji lauki par 12— 13 metriem.

Mežītes pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Plakums senāk ticis arts, bet tagad atmatā. Redzams ogļains mitņu slānis, kurš pārklāj nevien pilskalnu, bet arī apkārtējo mazmājiņu sakņu dārzus. Senāk arot šaīs dārzos atrastas bronzas rotas lietas.

Dr. Bielensteins uzrakstījis dažas teikas: Reiz arājs pilskalnā aris. Arklis nezin kur aizķeras, kur ne. Šis sāks lādēties: “Kas, Pērkons, te ir?” Tā bijusi katla stīpa. Bet tamdēļ, ka lādējies – pats katls ar naudu nogrimis. No katla stīpas vīrs izkalis trīs pāri lemešu. – Kad vēlāk gribējuši naudu izrakt, tad no zemes līdušas bites ārā un darbu kavējušas.

Senrakstos nav atrasti nekādi norādījumi par šo Mežītes māju zemē esošo skaisto pilskalnu. Varbūt tā ir 1253. g. minētā kuršu V i e t s e d e, jo tuvumā ir V ī c i e š u muiža.

Dienvidos pilskalnam , aiz purvainas pļavas atrodas augsts kalnājs saukts “Elku kalns”. Tur vecos laikos esot baznīca stāvējusi. Dr. Bielensteins šo Elku kalnu aprakstīdams (Magazin XIV) piebilst, ka tas apmeklējams ikvienam, kas grib gūt jēdzienu par veclatviešu seno dzīvi. Pirms 1000 gadiem šeit droši vien esot izskatījies gluži tāpat, kā tagad.

(No šā apvidus trūkst pareizu karšu un tāpēc apkārtnes plānam bij jāizpaliek.)