Skatīt lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērījuma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes raj. Lejasciema pagastā Gaujas kreisajā krastā pie Krāču mājām, 2,5 km uz DR no Sinoles. Pilskalnu 1961. gadā atklāja un plašāk aprakstīja J.Kučers. Tad arī pilskalnā izdarīti šurfējumi.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Krāču pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta paliksnī starp Gaujas sengultni A pusē un uz Gauju krītoša strauta gravu R pusē. Dabīgi norobežoto zemes ragu ar līdzenu virsmu no Gaujas senkrasta malas šaurākajā vietā nodala ap 40 m gara un ap 10 m plata staigna ieleja – grava. Nav droši nosakāms, vai ieleja veidojusies dabīgi vai arī tā veidota mākslīgi. Lai varētu tikt pilskalna plakumā, pāri pār ieleju jau jaunākos laikos, to daļēji aizberot, izveidota ieejas vieta. Pilskalna D gals, kas ir šaurs un nolaidens krīt līdz tagadējam Gaujas tecējumam. Pilskalna plakums, neskaitot D galu (60 x 15 m), kas orientēts ZA-DR virzienā, ir 130 m garš un 25-30 m plats. Pret Gaujas sengultni kalns ir 17 m, pret strauta gravu – 11 m augsts. Pilskalna plakumu vēl nesenos laikos lauksaimnieciski apstrādāja, bet kalna nogāzes aizaugušas ar krūmiem. Pieminekļa plakumā konstatēts kultūrslānis, kas intensīvāks ir R malā (šurfējumā noteikts, ka te tas ir 0,7-0,8 m biezs), tomēr arī citur kalna plakumā ir kultūrslānis, lai gan ir arī vietas, kur kurmju rakumos vērojama tikai dzeltena smilts. Pilskalnā atrasti divi vārpstas vērpjamo skriemeļu fragmenti un bezripas kniebtā, apmestā un gludā keramika, kas kopumā attiecināma uz m. ē. I g. t. J.Kučers rakstīja, ka pilskalnā atrasti arī akmens cirvju fragmenti, tomēr muzejā šādi atradumi nav nonākuši.
Krāču pilskalns
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.
