Greitas kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. jūlija 1925. g.

Nosaukumu “Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka “Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. “гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par “Pilskalnu”.

Aprakstāmais pilskalns pieder Višķu pag. Skromaņu ciemam un atrodas tam 0,5 km. ziem.-rietumos Dubnas upes labajā krastā.

Apkārtnes plāns M 1 : 75000.

Te Dubna laužas cauri augstai kalnainai vietai līkumus mezdama. Starp Vecstupelišķu un Šķivišķu “salām” jeb ciemiem, viņa aptek no trim pusēm 30 m. augsto kalnu, kurā ierīkots pilskalns uzbedot “Greitu” pret upes neaizsargāto pusi. Tā radies liels kumps plakums vairāk kā 80 m. caurmērā. Plakums varējis būt arī plašāks, jo kalna sāni pavasara palos iebrukuši upē un aizskaloti.

Uzbedumā priekšā plats grāvis no kura dibena līdz uzbedumā virsai radies kraujums 9 — 10 m. augst. Aiz grāvja sākas līdzens lauks.

Pilskalna zeme — oļains mals, kuru izskalo upe un lietus. Lietus ūdens grauzās pilskalna dienvidus nogāzē, redzams 1 m. bieza mītņu kārta. Pašā plakumā mītņu kārtas nav. Tā noarta uz malām un satura rupjas trauku atliekas. Plakuma dienvidus stūrī, uzbeduma tuvumā atrasts akmens kalta gabals, kas iegūts pieminekļu valdei. Šādi akmens laikmeta cirvji un kalti apkārtne vairāk reizes atrasti. Skromānu ciema laukos divējas senkapenes ar grantsbedrēm. Teika: reiz kādā vakarā ciema ļaudis redzējuši, ka pilskalnā atvērušies vārti. Vārtos mirdzējusi spoža gaisma. Gaismā stāvējusi slaika sieviete un tai blakām melni suņi. Pēc brīža vārti atkal aizdarījušies un gaišums pazudis.

Skrāmaņu “Greitas kalns” no dienvidiem

Šai pilskalnā ir dažas dīvainības. Ar savu uzbedumu viņš atgādina Ludzas „Eršovku”, kas cēlusies jaunā dzelzs laikmetā, bet ar saviem atradumiem norāda pat uz akmens laikmetu. Mūsu zemē akmens laikmeta pilskalniem gan parasti visai nelieli zemju darbi, bet „Greitas kalna” uzbedums nav pieskaitāms mazajiem. Pretrunu noskaidros tikai izrakumi.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.