pilskalniplavinas.blogspot.com par pilskalnu
Vīna kalna pilskalna apkārtne jau ilgi ir bijusi tūristu un parastu gājēju iemīļots apskates objekts. Kā viens no nedaudzajiem Klintaines pagasta pilskalniem, tas sevī slēpj dziļu vēsturi. Lai gan tagad pilskalna vēsturiskais veidojums ir stipri mainīts un postīts, tas sniedz nelielu ieskatu par laikiem, kad senā baltu cilts latgaļi šeit veidoja savu dzīves telpu.
Foto: pilskalniplavinas.blogspot.com
Par Vīna kalnu sauc vairāku kokiem apaugušu Daugavai paralēlu kalnu virkni, kas sākas 200 m uz ZA no Stukmaņiem savukārt Vīna kalna pilskalns atrodas kalnu virknes DR galā 300 m uz ZA no Stukmaņiem. Pilskalna ZA pakājē ir Vīna kalna mājas.
Pilskalna vēsturiskā izveidošanās ir datējama ar agro metālu laikmetu Latvijas teritorijā (~ 1500. g. p. m. ē- 500. g. p. m. ē), kad to sāka apdzīvot senie latgaļi.
Vīna kalna pilskalns ierīkots ZR-DA virzienā orientētā kalnā, kurā kādreiz ierīkotas muižnieku kapenes, tāpēc tā reljefs ievērojami pārveidots.
Vīna kalna pilskalna augstums atšķirās-R , Z un A pusē pilskalns paceļas 15 m augstumā, bet uz DA tas ir daudz augstāks.
- Plakumam ir gareni izlīdzināta, ovāla forma, tā garums ir 60 m, bet platums – 20 m. Sānu nogāzes ir stāvas.
- Pilskalnam ir divas dažāda izmēra terases. Pirmā terase ir 10 m plata, kura atrodās pilskalna ZR galā 3 m zem plakuma līmeņa. Otrā terase ir 15*30 m liela un atrodas 9 m zem plakuma līmeņa.
- Šajā terasē nav konstatēts kultūrslānis, tāpēc terasei nav bijusi priekšpils nozīme.
Apdzīvotība
- Pilskalna apdzīvošanas laiks nav precīzi datējams, taču pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, kuros atrastas bezripas trauku lauskas, krama šķemba un ugunī dedzis akmens kalts, konstatējams, ka pilskalnu apdzīvoja senie latgaļi agro metālu laikmetā (~ 1500. g. p. m. ē – 500. g. p. m. ē).
Arheoloģiskie izrakumi
- Arheoloģisko izrakumu gaitā DR nogāzes nobrukuma zemes slāņos tika atklāts pilskalna apliecinošs kultūrslānis un bezripas keramikas lauskas.
- 2007. gada 31. martā arheologs Andris Grīnbergs atklāja piecus bedrīšakmeņus.
Vīna kalna pilskalna statuss mūsdienās
- Vīna kalna pilskalns atrodas Pļaviņās Klintaines pagastā. Pilskalns reģionāli ir skaitāms pie Vidzemes pilskalniem un iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
- Mūsdienās Vīna kalna pilskalna teritorija ir vairāku personu privātīpašumā – īpašums ar kadastra nr. 32580090049 „Vīnakalns 2” pieder Lindai un Andrim Lipšiem, savukārt, īpašums ar kadastra nr. 3258009009 „Vizbuļi” – Kristīnei Ginaitei, bet īpašums ar kadastra nr. 32580090099 „Skaistkalne” – Antrai Galiņai.
VPAI materiāli par pilskalnu
Skatīt lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1991. gada uzmērījuma
Par Vīnakalnu sauc vairāku kokiem apaugušu Daugavai paralēlu kalnu virkni, kas sākas 200 m uz ZA no Stukmaņiem Aizkraukles raj. Klintaines pagastā. Stukmaņu Vīnakalns situēts šīs kalnu virknes DR galā 300 m uz ZA no Stukmaņiem. Pilskalna ZA pakājē ir Vīnakalna māaas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1947. gadā sniedza K. Rozītis un 1948. gadā – A. Stubavs.
Stukmaņu Vīnakalna pilskalns ierīkots ZR-DA virzienā orientētā kalnā, kurā kādreiz iekārtotas muižnieku kapenes, tāpēc tā reljefs stipri pārveidots. Virs tuvākās apkārtnes R, Z un A pusēs pilskalns paceļas 15 m augstumā, bet uz DA, kur ir Daugavas senkrasta nogāze, tas ir daudz augstāks. Pieminekļa plakums plānā ir gareni ovāls, izlīdzināts, un tā garums ir 60 m, platums – 20 m. Sānu nogāzes kalnam jau no dabas ir stāvas, tāpēc tās nav īpaši pārveidotas. DR nogāze kādreiz nobrukusi un nobrukumā 1959. gadā atklāts pilskalnu apliecinošs kultūrslānis un atrastas bezripas trauku lauskas. Pilskalna ZR galā 3 m zem plakuma līmeņa konstatējama ap 10 m plata terase. Iespējamie zemes pārveidojumi pilskalna DA galā nolīdzināti, veidojot uzbraucamo ceļu uz kapsētu. Iespējams, ka arī te ap 5 m zem plakuma līmeņa bijusi terase. Otra plaša, iespējams, dabīgi veidojusies terase (15 x 30 m) šajā pilskalna galā atrodas 9 m zem pilskalna plakuma līmeņa, tomēr, lai arī te būtu izdevīga vieta priekšpils ierīkošanai, kultūrslānis terasē nav konstatējams.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Gandrīz visu pilskalna plakumu 25 x 12 m platībā aizņem mūsdienās izpostītā Stukmaņu muižas īpašnieku dzimtas kapu vieta. Plakuma DA galā ir kāda lielāka postījumu bedre. Vairākas citas bedres vērojamas arī pilskalna nogāzēs.
Stukmaņu Vīnakalnā atrastās bezripas trauku lauskas, krama šķemba un ugunī dedzis akmens kalts(?) pilskalna izmantošanas sākumu vedina attiecināt uz agro metālu laikmetu. 300 m uz ZA no pilskalna ir XIII- XVII gs. kapsēta, bet starp pilskalnu un Daugavu atrodas vai kādreiz atradušies vairāki ievērojami senvēstures pieminekļi: Oliņkalna, Lokstenes un Mežmalu pilskalns, apmetne un kapulauks.
Added by
