E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. julijā 1924. g.
Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu. Viņā vairāk apcietinātu vietu, kā jebkurā citā Latvijas pagastā. Kāda no šām apcietinātām vietām atrodas Driķenišķu māju daļā un to dēve par „Santes kalnu”. Vīns atrodas vienu kilometru dienvidos skaistajam „Batarejas” kalnam Bitānu un Kankaru māju tuvumā.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Vispārējais izskats – kalna kaupre, kura pārgriezta ziemeļgalā ar sīkas upītes gravu. No šās gravas 150 m. uz dienvidiem kaupres gals atdalīts no pārējā kalna ar diviem grāvjiem un diviem uzbedumiem. Grāvju dziļums un uzbedumu augstums ap 2 m. Šā pilskalna rietummala no dabas pietiekoši stāva un nav ar sevišķiem zemju darbiem nocietināta, turpretī austrumpusē kalnmala, šķiet bijusi lēzenāka un tur vēl tagad samanāma terase. Šī kalnmala, redzams, kādreiz stāvējusi zem arkla un terase aizarta. Tā rādies samērā liels un garš plakums, kurš diemžēl, tāpat kā kalna malās tiek arts. Uz plakumu ved braucams ceļš no dienvidiem pāri grāvjiem un uzbedumiem.
Nav, tomēr, nosakāms, vai šī ieeja cēlusies tikai jaunākā laikā, vai pieskaitāma pilskalna ierīcei.
Šantes kalns sastāv no sīksta mala. Grāvji un daļa no rietummalas aizauguši krūmiem.
„Šantes kalns” no ziemeļ-rietumiem.
Mītņu kārtas tikpat kā nav, domājams, tā noarta jau sen. Nekādi atradumi nav vairs saklaušināmi.
Apkārtne kalnaina; tālas izredzes uz austrumos esošiem līdzenumiem.
Iespaids tāds, ka Šantes kalns nav pieskaitāms visvecajiem Latvijas pilskalniem, bet gan cēlies samērā jaunākos laikos.
Šantes kalns nav agrāk nekur reģistrēts un tiek aprakstīts pirmo reizi. Viņu atrada apkārtni pārmeklējot pilskalnu ekspedīcijas dalībnieki.
Added by
