E.Brastiņš par pilskalnu
„Augstais kalns” ir pašā Dzērbenē, draudzes zemē, piestātnes lielceļa kreisajā pusē šaipus kapsētai, Dzērves upītes kreisā krastā. Šī upīte savieno veselu rindu sīku ezeriņu, starp kuriem lielākie Brengūzis un Tauriņš. Cauri pēdējam tek Gauja — vēl maza upīte. Minētās ezeru virknes austrumos sākas plaši meži, bet rietumos 6—7 klm. plata bieži apdzīvota vieta, kurai rietumos atkal meži.
„Augstais kalns” ir savrups kalns savā apkārtnē, 19 m. augsts, kraujām sānmalām. Viņā ierīkots pilskalns ar lieliem zemju bedumiem. Dabīgais kalns vidū pārrakts uz pusēm ar dziļu grāvi, pie kam zemes izmestas
2—3 m. augstā, 6 m. platā uzbedumā. Tā radies četrstūrains plakums ap 50 m. caurmērā. Visapkārt plakuma malai ir jau pieminētais uzbedums, kurš austrumpusē tikai ap pusmetru augsts un stūrī pavisam izbeidzas.
Aiz galvenā grāvja, kalna rietumpusē bijusi it kā kāda priekšpils. Tā pārrakta vēl diviem grāvjiem neparastā virzienā; šo grāvju nozīme ir neizprotama. Var domāt, grāvjos bijušas uzejas, jo vienīgi no šīs puses iespējams iekļūt pilskalna, pie tam tikai ar tiltiem pār upīti. Tagadēja kājcelīte atrodas pilskalna austrumu stūrī.
„Augstais kalns” pieder jaunākiem pilskalniem un radniecīgs Raunas, Ērgļu v. c. seno centru apcietinājumiem. Viņš neparasts tomēr ar saviem taisnstūrainiem ģeometriskiem uzbedumiem, kas latviešu pilskalnos nav redzēti, izņemot Liepupes pilskalnu. Šāds iekārtojums raksturo vācu laiku darbu, tāpēc nav neiespējams, ka Augstais kalns cēlies vēl vācu laikā un darināts pēc vācu piļu paraugiem. Mītņu kārta ap 0,5 m. bieza, bet samērā bāla. Mēģinājumu rakumi nedeva nekādus atradumus. Kalns apaudzis diženām priedēm un lazdām. To lieto kā izpriecas vietu un šiem nolūkiem plakumā ierīkoti soliņi ļaudīm un paaugstinājums pūtējiem. Rietumu malā pret mācītāja kalpu māju, pakrastē ierīkotas kartupeļu bedres. Ziem.-austrumu stūrī kāda pasaules kara blindāža. Citādu postījumu nav.
Teika teic, ka Augstais kalns kara laikos cepurēm sanests.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.