Mežmalu pilskalns

Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1m. Izzīmēts pēc 1977. gada uzmērījuma

Mežmalu pilskalns atradies Aizkraukles raj. Klintaines pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils šoseju, 0,5 km uz DR no Mežmalu mājām. Nedaudz tālāk uz DA no pilskalna bija Krustlīču mājas. 1,5 km uz A no Mežmalu pilskalna atrodas Oliņkalna pilskalns. Mežmalu pilskalns un tā apkārtne 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers applūdināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem. Pilskalnu atklāja 1963. gadā: tanī pašā gadā Ē. Mugurēviča vadībā Mežmalu pilskalnā 90 m2 platībā divās vietās tika izdarīti pārbaudes izrakumi.

Ē. Mugurēvičs Mežmalu pilskalna novietni 1977. gadā aprakstīja šādi: “Mežmalu pilskalns atradās gravas malā, ko no vienas puses norobežo Daugavas stāvais senais krasts, kas šai vietā sasniedz 15 m augstumu, no otras puses 30 m platā un 150 m garā grava, kas šķeļ seno Daugavas krastu, tagadējo 2. terasi. Šīs divas no dabas izdevīgās vietas savieno zems, vietām tikai 0.5 m augsts zemes un akmeņu valnis. Pilskalna ziemeļaustrumu stūrī pie vaļņa konstatējams 1,5-2 m plats grāvis, kas skaidrāk saskatāms tikai 30-40 m garumā, kamēr valnis labāk izteikts tikai no tās vietas, kur grāvis nav novērojams. Vaļņa garums 105 m. Tādējādi norobežots ap 5000 m2 liels līdzens plakums.”

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Izrakumu gaitā pilskalna A nogāzē konstatēts 0,7 m biezs kultūrslānis, bet, griežot vaļņa un grāvja A galu, noskaidroja, ka valnis 2 m platumā un 0,6 m augstumā krauts no radzēm. Tā priekšā atsegts 2 111 plats un 0,20- 0,25 m dziļš grāvis. Izrakumos iegūto atradumu (māla vērpjamās vārpstas skriemeļi, dzelzs nazis, krelles, spieķadata. spirālgredzens, trauku lauskas u. c.) analīze liecina, ka Mežmalu pilskalns apdzīvots no VII gs. līdz X gs. vidum. Tā iedzīvotāji – latgaļi – nodarbojušies ar lopkopību un medniecību. dzelzs un bronzas apstrādi. Netālu no pilskalna pie Mežmalu mājām bijis kapulauks, kas, iespējams, attiecas uz to pašu laiku.

Ē. Mugurēvičs, noslēdzot Mežmalu pilskalnā iegūtā arheologiskā materiāla analīzi, secināja, ka Mežmalu kā dzīvesvietas un amatniecības centra izzušana ap 10. gs. vidu skaidrojama tādējādi, ka sakarā ar agro feodālo attiecību veidošanos dzīve koncentrējās tādos centros, ko varēja vieglāk nocietināt un kam bija plašāka dzīvei izmantojamā teritorija. Taisni ap šo laiku, kad dzīve apraujas Mežmalās, kā jaunais aplūkojamā novada centrs izvirzās Oliņkalns.”