Pieminekļa robeža dabā noteikta 05.09.2000.g.
A.Vasks (1979.g.):
Pilskalns pie Baltcepuru un Avotiņu mj. (abas atrodas blakus), Liepājas raj. Aizputes c. p. l/a “Komunisms”, agr. Aizputes apr. Aizputes pag.
Viens no retajiem neapaugušajiem pilskalniem. Tam noapaļota četrstūra forma, vaļņu nav, stāvas, regulāras nogāzes. D pusē izrakts grāvis, kas atdala pilskalnu no pārējās nolaidenās kalna daļas. Pilskalnam trīs uzejas – divas Z pusē stūros, trešā – pāri izraktajam grāvim D pusē, kas liekas diezgan neparasti.
J.Asaris (1994.g.):
Baltcepuru pilskalns atrodas 200 m rietumos Baltcepuru mājām, kuru iedzīvotāji pilskalnu zin un ir dzirdējusi arī par senlietu atradumiem šeit kolhozu laikos, kad pilskalna plakums arts. Piebraukt pilskalnam labāk no kūdras ciemata puses.
Pilskalns ierīkots savrupa paugurā, purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū. Kalna plakumam noapaļota četrstūra forma – tas ap 40 x 70 m liels. Kaut arī ir ziņas par senlietu atradumiem, kultūrslānis pašlaik pilskalnā nav
novērojams. Kalna nogāzes mākslīgi nostāvinātas. Dienvidu daļā plakumu norobežo iespaidīgs 4 – 5 m dziļš, ap 10 m plats grāvis. Pilskalnam īpatnēja uzeju sistēma, ko atzīmējis arī A.Vasks 1979. gadā.
Pašlaik pilskalna plakums apstrādāts netiek, taču nav arī aizaudzis. Krūmi vērojami vienīgi kalna dienvidu un ziemeļu nogāzēs.
E.Brastiņš šo pilskalnu minējis ar nosaukumu “Čorkšu kalns”, taču pats to nav apmeklējis.
M.Ruša (2000.g.):
Pilskalna situācija pilnīgi atbilst J. Asara aprakstam (3.10.94.). Tagad pilskalnam pieguļošās pļavas appludinātas, ierīkota iespaidīga ūdenskrātuve zivju audzētava. Pilskalns atrodas uz pussalas, kuru no trim pusēm apskalo ūdens. Nogāzes sākušas apaugt ar krūmiem, pilskalna plakuma dienvidu daļā iedēstīta liepiņu rinda. Pilskalna ziemeļu daļu norobežo gar ceļmalu ieraktie betona stabi, ziemeļaustrumu uzeja
aizsprostota ar slēdzamu šlagbomi.
Baltcepuru pilskalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 0,5 km uz R no Aizputes pilsētas robežas un 200 m uz R no Baltcepuru mājām. Šī pilskalna (ar nosaukumu Čorkšu kalniņš) aprakstu, balstoties uz F.Jākobsona sniegtajām ziņām, 1923.gadā publicējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu nebija apmeklējis, tomēr uzskatīja, ka tas nav īsts pilskalns. 1943.gadā pilskalnu uzmērīja P.Stepiņš.
Baltcepuru pilskalns ierīkots savrupā, purvainu pļavu (tagad appludināti dīķi) ietvertā 8 – 10 m augstā paugurā, kam patlaban daļēji krūmiem apaugušās nogāzes ir mākslīgi nostāvinātas. Kalna izlīdzinātajam, kailajam plakumam (ap 50 x 70 m) plānā ir noapaļota četrstūra forma. Pilskalnā varētu būt bijušas divas uzejas no plakuma Z puses abiem stūriem. D pusē pilskalna plakums no pārējās zemienes atdalīts ar 10 m platu un 4 – 5 m dziļu grāvi, aiz kura, iespējams, atradusies ap 1 ha liela priekšpils vieta. Kultūrslānis pilskalnā ir neizteiksmīgs, šķiet, izpostīts ilgstošas aršanas rezultātā. Ir ziņas, ka pilskalnā 1950-tajos gados atrasta šīfera galodiņa un bronzas gredzens ar pamīšus saejošiem galiem. Spriežot pēc minētajiem atradumiem, pieļaujams, ka pilskalns apdzīvots m.ē. l .g.t. vai 2.g.t.sākumā.
Apmēram 2 km uz DAA no Baltcepuru pilskalna atrodas Aizputes pilskalns (Baznīcas kalns).
- J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.