Skuju pilskalns

Pieminekļa robeža dabā noteikta 20.10.2003.g.

J.Urtāns:

Skuju sādža vēl saglabājusies kā kompakta vienība. Pilskalns atrodas aiz pēdējās sādžas mājas uz R no pēdējās. Pilskalns apkārtnē labi pazīstams, to norādīja jau meklējot t.s. Sila Daukstu pilskalnu. Salīdzinot ar B.Brežgo divdesmito gadu sākuma uzmērojumu ir izmaiņas. 1) viss pilskalns noaudzis ar priedēm un bērziem, 2) kalns ievērojami postīts LTk laikā – gar pilskalna R un Z malām izraktas kara laika tranšejas, kas tagad jau aizmilzušas. Plakuma D pusē vērojamas bunkura paliekas. Kurmju rakumos saskatāma ļoti melna zeme. Patlaban kalnam nekādi postījumi nav izdarīti, ja neskaita kalna DA nogāzē ierakto pagrabu. Pilskalna D pusē ir apstrādājams sakņu dārzs, kurā zeme ir ļoti tumšā krāsā. Iespējams, ka te atrodas pilskalnam pieguļošā apmetne. Melna ir arī gar pilskalna A malu, kur tagad iet lauku ceļš. Kā stāstīja Rimanovska Anna Skuju ciemā, ko viņa dzirdējusi no kāda veča, ka te bijusi pils un ka kalna aprakta naudas lāde. Pilskalnā esot akmeņu bruģis un trepes. Rimanovska Anna atcerējās, ka kaut kas stāstīts arī par pilskalnam blakus esošo kalnu, tomēr stāstījuma saturu viņa vairs neatcerējās. Vietu apmeklēju 18.08.1977.

M.Vilkauša. Ziņojums par zinātniskās ekspedīcijas rezultātiem Preiļu rajonā, 1961.g. septembrī:

Skuju pilskalns atrodas Aglonas c.p. p.s. “Aglona” Skuju ciemā. Tas ir kalns ar aizsargvalni un terasēm. Nogāzes stāvas, mazāk stāva austrumu nogāze. No pilskalna pārskatāma plaša apkārtne sevišķi ziemeļu un austrumu virzienos. Izmēri rietumu-austrumu virzienā – 43 m, ziemeļu-dienvidu virzienā 31 m. Terases tikko samanāmas. Dienvidrietumu pusē paceļas gandrīz tikpat augsts pakalns, ko no pilskalna atdala padziļa grava, kas izskatās mākslīgi veidota. Par Skuju pilskalnu tiek daudz kas stāstīts. Veci cilvēki zin stāstīt, ka te atradusies veca nauda, jo agrāk vecie cilvēki naudu krājuši un pirms nāves neesot bērniem nodevuši visu sakrāto naudu ierakuši zemē. Rakdami pateikuši noslēpumainus vārdus. Kāds cilvēks, ierokot naudu esot teicis: “Kas ieliks cilvēka galvu šai vietā, tas naudu izņems.” Kādreiz cilvēki atraduši, kur nauda glabājas. Lai naudu izņemtu, vajadzējis ierakt cilvēka galvu. Tāpēc pateikuši kādam saimniekam Livdānam, kad raks naudu un lūguši, lai atnāk pie pilskalna. Zemnieks Livdāns par to pastāstījis sievai un noteiktā laikā devies uz pilskalnu. Sieva sekojusi, gribējusi pavērot, kas notiks. Racēji, redzēdami sievu, zemnieku esot aizsūtījuši prom. Tā nauda palikusi neizrakta. Dienvidu pakājē ir bedre, kurā no kara lodēm pasargājis ciema iedzīvotāji. 1915.-16.g. tika rakti ierakumi, kas tagad labi redzami rietumu un dienvidu pusē. Pašā pilskalnā ir daži uzkalniņi. Agrāk runāja, ka kalnā ir paslēpta bagātība un mēģināja rakt, bet neko neatrada. Stāsta, ka apgulstoties pie zemes var dzirdēt nogrimušas pils zvanu skaņas.