Gorodokas pilskalns

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu

Pieminekļa robeža dabā noteikta 23.09.2003.g.

Datējums: 2. gadu tūkstoša pirmie gadsimti

Gorodokas pilskalns atrodas starp bij. Gorodokas un Terehovas ciemiem. Pilskalna tuvākā apkārtne mūsdienās ir neapdzīvota. Senais nocietinājums ierīkots austrumu rietumu virzienā orientētā kauprē, kas pār
apkārtni izceļas līdz 25 – 30 m augstumā. Pilskalna plakums austrumu pusē no kaupres atdalīts ar trijiem grāvjiem un vaļņiem. Lielākā uzbeduma augstums no grāvja puses seši metri, mazākā – divi metri. Rietumu galā konstatējami divi grāvji un vaļņi. Grāvja dziļums starp uzbedumiem pieci metri. Pilskalna plakuma ziemeļu un dienvidu pusēs piecus metrus zemāk par plakumu atrodas grāvis ar nelielu uzbedumu. Šis grāvis savienots ar dziļāko pārrakumu abos pilskalna galos. Pilskalna plakumam noapaļota četrstūra forma ar nedaudz uzkumpušu centrālo daļu. Plakuma garums ap 100 metri, platums —55 m.

Kultūrslānis pilskalna plakumā, spriežot pēc kurmju rakumiem, maz intensīvs. Tas satur ripas keramikas lauskas, kas attiecināmas, šķiet , uz vēlo dzelzs laikmetu. Maz intensīvs kultūrslānis konstatējama arī ārpus
vaļņiem norobežotā pilskalna plakuma.

Gorodokas pilskalns, škiet, pieskaitāms vēlā dzelzs laikmeta cietokšņveida nocietinājumiem un uzskatāms par tā laika administratīvu un militāru centru.

J.Urtāns:

“Gorodok” pilskalns pie “Gorodokas” ciema Preiļu raj. Aglonas c.p., p.s. Aglona Daugavpils apr. Kapiņu pg.

Pilskalnu zināja parādīt Ivanovs Maksims Fiļimona d., kas dzimis 1928.g. un ir vietējais iedzīvotājs dzīvo L.Dzerkališķu ciemā. Pilskalna malas apaugušas, centrālais plakums brīvs. Blakus pusnopostītās “Gorodok” mājas. Bijušais māju īpašnieks Sergejevs, kas tepat netālu dzīvo. Pilskalnam ir priekšpils, kuru apkārtnē tā arī sauc par “Priekšpili”. Apkārtējie iedzīvotāji krievi, bet pilskalns un tradīcijas labi pazīstamas. Vietu apmeklēju 28.08.76.

Plakums sendienām tiek arts. D sānā ierīkots celiņš, bet senā uzeja bijusi DA stūrī. Saimnieks uzeju paplašinājis pirms 3 gadiem. Nogāzes un gala nogāzes apaugušas krūmiem. Daļa D Nogāzes tiek apstrādāta. A gala 2 vaļņiem postījumus nodara meža dzīvnieki.

Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu rajonā Aglonas ciemā netālu no Preiļu un Krāslavas rajona robežas. Mūsdienās pilskalna apkārtne mazapdzīvota. Agrākos laikos ciemu, kura tuvumā senais nocietinājums atradās, sauca par Gorodoku. Šis slāvu cilmes vārds Latgalē un arī Krievijas rietumu rajonos parasti tiek lietots, lai apzīmētu senos pilskalnus. Domājams, ka no pilskalna nosaukuma savu vārdu vēlākos laikos guvis arī tuvējais ciems. Vecas kartēs šis ciems tiek saukts par Alejniekiem jeb Oļeiņikiem. Atzīmēsim, ka netālu no pilskalns atrodas Dzerkaļu un Dzerkališku ciemi. Arī šādi nosaukumi raksturīgi pilskalna tuvākai apkārtnei.

Gorodokas pilskalns minēts jau 1903. gada izdotajā Ķeizariskās arheoloģiskās komisijas vēstnesī. Šīs ziņas pamatojas uz 1873.g. pierakstiem. Toreiz tika atzīmēts, ka pilskalna tuvumā atrodoties divi nelieli ezeriņi, kas saistīti ar noslēpumainiem nostāstiem. Tiešām, ap puskilometru ziemeļrietumos pilskalnam atrodas Glušakas ezeriņš, kura platība nepilni divi hektāri. Otrs ezeriņš atrodas ap 600 m ziemeļos pilskalnam. Droši vien tie abi arī ir noslēpumainiem nostāstiem apvīti ezeriņi. Diemžēl, senie nostāsti nav pierakstīti. Vienīgi stāstīts, ka pilskalnam esot pagrabi, kuros glabājoties zelta nauda.

Gorodokas pilskalns ierīkots austrumu – rietumu virzienā orientētā kauprē, kas augstākajā vietā virs apkārtnes izceļas par 25 – 30 metriem. Pilskalnu ierīkojot, kaupre austrumu pusē pārrakta ar trijiem grāvjiem un uzbērti trīs atbilstoši vaļņi. Lielākā uzbēruma augstums, skaitot no grāvja dibena, pieci metri, mazākais valnis ir divus metrus augsts. Rietumu pusē pilskalns atdalīts ar diviem vaļņiem un grāvi starp tiem, kas ir piecus metrus dziļš. Tādejādi norobežots noapaļoti četrstūrains pilskalna plakums, kas ir ap 100 m garš un 55 m plats. Gar plakuma garākajām malām piecus metrus zemāk par to senatnē izrakts grāvis un uzmests atbilstošs valnis. Šie malu nocietinājumi pieslēdzas pilskalna abu galu varenajiem nocietinājumiem.

Agrākos laikos pilskalna plakums arts, tagad tas klajš. Krūmiem un kokiem apaugušas tikai pilskalna nogāzes.

Spriežot pēc varenajiem nocietinājumiem, Gorodokas pilskalns pieskaitāms cietokšņveida pilskalniem, kas tika veidoti pilskalnu pastāvēšanas pēdējā posmā mūsu ēras II gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos. Par šādu datējumu liecina arī nedaudzas pilskalna plakumā atrastās ripas keramikas trauku lauskas.

Gorodokas pilskalns atrodas vienā no arheoloģiski visbagātākajiem Latvijas novadiem. Vienā pašā Aglonas ciemā valsts aizsardzībā ņemti septiņi pilskalni. Gorodokas pilskalna tuvumā atrodas pazīstamais Madalānu pilskalns ar senkapiem. Austrumos no Gorodokas pilskalna situēti Releņģu – Relenku senkapi. Tuvumā ir vēl arī vairāki citi arheoloģijas pieminekļi. Iespējams, ka Gorodokas pilskalnā dzīvoja šī novada valdnieks ar savu kara draudzi.

M.Vilkauša. Ziņojums par zinātniskās ekspedīcijas rezultātiem Preiļu rajonā 1961.g. septembrī:

Gorodoks – vaļņiem un grāvjiem atdalīta augstiene Aglonas ciema.pad. pad.saimn. “Aglona” Gorodoka ciemā (agrākais ciema nosaukums Oleiņiki). Kādreiz buržuāziskās Latvijas laikā ir gribēts arheoloģiski pētīt šo augstieni, bet saimnieks, kura īpašumā atradies šis kalns nav ļāvis.

Gorodokas pilskalns. Foto no NKMP arhīva.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 28. jūlija 1924. g

Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.

“Gorodoka” atrodas pus kilometra austrumos ciemam, kuru iesaukuši arī par Gorodoku. Senāk ciems saukts par Alejniekiem un šai vārdā atrodams uz vecākām kārtīm. Pilskalns pieder ciemam, kurš aplūkošanas laikā vēl nebija izgājisviensētās.

Apcietinājums aizņēmis kalna kaupri, kas sākas pie Gorodokas ciema un dodas uz austrumiem. Pilskalna plakums atrodas pašā augstākā kaupres vietā, kas paceļas pāri savai pakājei 25 —30 m. Šai vietā kalnmalas visstāvākās un apcietinājuma ierīkošanai parocīgas. Plakuma garums 100 metri bet platums 55 m. Tam četrstūrains veids un dažus metrus uzkumpis viducis. Abos galos plakumam ierakumi un uzbedumi. Rietumu galā viens lielāks, otrs mazāks uzbedums ar 5 m. dziļu grāvi starpā. Aiz šiem uzbedumiem sākas nepārveidots kalns ar iedobumu, kurā uzkrājies ūdens. Varbūt ka šai slapjai vietai sava nozīme bijusi kādreizēja pilskalna saimniecībā. Plakuma austrumgals nostiprināts trijiem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Šie uzbedumi jo tālāk no plakuma, jo paliek mazāki. Pirmā uzbeduma augstums, skaitot no grāvja dibena – 6 m., bet trešā tikai 2 m. Visi rakumi uzglabājušies nenopostīti. Ziemeļu un dienvidu pusēs plakumu apjož grāvis ar nelielu uzbedumiņu aiz tā. Šis grāvis savienots ar dziļāko grāvi plakuma galos un atrodas 5 m. zemāk par plakuma malu. Kalna plakums aparts, bet sāni aizauguši biežiem lazdu krūmiem. Šur tur redzami celmi, kas liecina par vecu mežu. Zeme sastāv no sīksta māla. Varbūt tāpēc arī mītņu kārta nav izveidojusies kaut cik ievērojama. Trauku lauskas, kuras atrod pa arumiem, virpotas un pajaunas.