Skatīt lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1987. gada uzmērojuma
Tīrumviekšeļu pilskalns, saukts arī par Dobu kalnu un Krāsnsaugšu, atrodas Cēsu raj. Jaunpiebalgas pagastā, 2,5 km uz DA no Jaunpiebalgas, pie Viekšeļu ciemata Tīrumviekšeļu māju zemē. Pilskalnu 1985. gadā atklāja un aprakstīja G. Toropina.
Apkārtnes plāns M 1 : 200 000
Tīrumviekšeļu pilskalns ir savrups A -R virzienā orientēts, kokiem daļēji apaudzis kukuļveidīgs kalns, kas atrodas starp divām stāvi norobežotām dūksnainām ZZR- DDA virzienā orientētām gravām. lespējams,
ka šīs gravas ir vēl mākslīgi padziļinātas, lai pastiprinātu pilskalna aizsardzību. Pilskalns vēl XX gs. 20.-30. gados arts un savu sākotnējo formu daļēji zaudējis. Īpaši stāvas un, šķiet, pat mākslīgi stāvinātas ir kalna D un A nogāzes, kamēr citas nogāzes ir noartas daudz lēzenākas. Stāvākajā D pusē virs tuvākās apkārtnes kalns paceļas par 9 m. bet lēzenākajā Z pusē – par 15 m. Pilskalna plakums ir ap 65 x 20 m liels; tā A gals par apmēram 1,5 m paceļas virs pārējā plakuma līmeņa. Arī R galā ir nepilnu metru augsts pacēlums. Visvairāk noartajā R nogāzē 3-4 m zem plakuma līmena iespējams saskatīt terases paliekas, bet Z nogāzē cita zem citas ir trīs terasveidīgas aparas. Kultūrslānis no pilskalna plakuma noarts nogāzēs un kalna pakājē. Visintensīvākais kultūrslānis ir pilskahna D pakājē, kur tas sasniedz 0,7 m biezumu. Kultūrslānis jaušams arī kalna lēzenās Z nogāzes pakājē. lespējams, ka gan kalna Z , gan D pakājē bijušas abu gravu labi aizsargātas pilskalna priekšpilis vai apmnetnes. Kultūrslānī atrastās bezripas švīkāto , apmesto un gludo trauku lauskas ļauj pieminekli attiecināt uz I g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t.
Tīrumviekšeļu pilskalns
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.
