Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 20. maija 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pāces pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Aizsprostojot Pāces upi, ir radies sudmalu ezers, kas stiepjas virzienā 110 ziern. uz dienvidiem gandrīz 3 kilometri. Šaī ezerā ir divas salas, pie kam tā, kas atrodas ezera ziemeļa galā, saucas par “Pilskalnu”. Salas virspusē stāv virs ezera līmeņa ne daudz augstāk par 2 metriem. Šo vietu apmeklējot, ūdens bij izlauzis dambi un ezers noskrējis. Bij redzams, ka pirmatnējais pilskalns atradies upes malā un ka upe tam kādreiz tecējusi arī gar otru pusi. Starp jauno un veco upes gultni radies neizgrausts 4 metri augsts līdzenums, kuru iespējams izmantot aizsardzības nolūkiem. Vai šī vieta patiesi kādreiz noderējusi apcietinājumam, vai pilskalna nosaukumu ieguvusi aiz citiem kādiem gadījumiem, nav vēl noskaidrots, jo mītņu slānis nav izpētīts. No virspuses to aplūkojot var novērot pa retai oglei un kaulu drumslai.
Pāces pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1 : 42.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Salas lielums un novietojums gan runā par labu pilskalnam, bet uzbeduma vai cita kāda apstrādājuma trūkums liecina pretējo.
Paces „Pilskalns“ no sudmalu puses raugoties. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalna apkārtne purvaina un mežaina, kā tas parasts Kurzemes ziemeļu stūrī. Tikai pa upmalām apmetušies ciemi līdzīgi Pāces ciemam, kurā skaita 14 saimniecību. Pāri ezeram, pilskalna ziemeļos ir paaugsts krasta stūris, kuru dēvē Elka kalnu. Nekādu tuvāku ziņu par šo vielu neizdevās savākt.
Pāces ciems (Patzen) minēts senrakstos 1290. g.
Pilskalnu reģistrējis f. Lovis savā “Burgenlexicon”.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
