
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 12. junijā 1923. g.

Pilveru pilskalna šķērsgriezums pa A-B; M. 1:1000.
Bauskas apriņķī, Valles pag. austrumos Pilveru mājām kādu vietu dēvē „Pilskalns”. Šis pilskalns atrodas 2 kilom. ziem.-austrumos Palejkrogam, kas Valles-Šenberģes ceļmalā.
Pilskalnam visapkārt slapjas un krūmiem aizaugušas pļavas. Tās senāk esot bijušas slapjš purvs saukts par „Missas purvu”, jo Missas upe šai purvā ņemot savu sākumu. Tagad šis purvs esot nosusināts ar grāvjiem.
Apvidus senāk piederējis Taurkalnes mežniecībai un bijis mežains.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000
Pilskalns ap 7 m. augsts un iegarens no ziemeļiem uz dienvidiem. Plakums līdzens ar lēzenu terasi rietumpusē. Terase radusies uzpildot vajadzīgā stāvumā no dabas lēzenākos rietumsānus.
Ieeja vērojama dienvidus pusē, kur to sargā neliels uzbedums. Uz ieeju pa purvu no Pilveru puses ved šaura taka, kas stāv dažus desmit centimetrus augstāk par purva virspusi. Domājams, ka šī taka ierīkota tad pat, kad pilskalns celts.
Pilskalns apaudzis ozoliem v. c.lapu kokiem.
Teiksmo, ka pilskalnā velnam pils bijusi, bet tā nogrimusi.
Cita teika pauž, ka pilskalna senāk resni ozoli bijuši, zem kuriem ziedots.
Mītņu kārta bāla, bet gandrīz pusmetru dziļa. Tā satur ogļu kārtiņas bez kādiem citiem atradumiem.

Pilveru „Pilskalns” no dienv.-rietumiem.
Pilskalns uzglabājies bez postījumiem.
Šim pilskalnam 3 klm. dienv.-rietumos Pimpuļu māju daļā atrodas kāda cita vieta, arī saukta „Pilskalns”. Tomēr par šā pilskalna izskatu nav nekas sakāms, jo kalns gluži norakts granti grābjot ceļu labošanai. Tikai pašā vidū pamesta dažus metrus augsta zemju čupa, kas apbērusi pēdējo grants racēju ar visu zirgu.
Pie Pilveru mājām atrodas kādi senkapi, kas uzieti granti grābjot. Miroņu kauli labi uzglabājušies, bet bez mantām. Pirms dažiem gadiem, tomēr esot uzraktas arī dažas bronzas rotas lietas.
Pilskalnu pie Pilveru mājām uzdevis v. Lovis savā „Burgenlex”. Nekur citur literatūrā tas nav pieminēts. Arī vēstures dokumentos trūkst par šo pilskalnu ziņas. Neraugoties uz savu ievērojamo lielumu, šķietas, tas bijis lietošanā tikai neilgu laiku.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1926.