Bierznīku pilskalns

Bierzinīku ierīkots ledāja atstātā aptuveni ZRR-DAA virzienā orientētā ap 20 m augstā kauprē, kuras virsma vietām ir tikai pārdesmit metrus plata, uz Z no Bierzinīku sādžas. Kaupres, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Miņkovas kalnu, Z sāna nogāze ir pietiekoši stāva, lai to nevajadzētu mākslīgi stāvināt. Pretējā D nogāze par 5-6 m ir nostāvināta. Pilskalna iekārtojums ir Latgalei tradicionāls – kaupre ir pārdalīta ar grāvjiem un vaļņiem; Bierzinīku pilskalna gadījumā šie pārveidojumi ir īpaši iespaidīgi.

A pusē, skatot no ārpuses, ir 6 m augsts valnis, kura priekšā lēzena ieplaka – grāvis. Pret plakumu valnis ir ap 2 m augsts.

R pusē pilskalna nocietinājumi veidoti vēl varenāki. Skatot no R puses, ir ap metru dziļš puslokveida grāvis, kas D nogāzē pārveidojas par iespaidīgu terasi. Aiz grāvja ir galvenais valnis, kurš no ārpuses ir 5 m augsts, no iekšpuses – ap 3,5 m augsts. Aiz galvenā vaļņa ir ap metru dziļa ieplaka vai grāvis. Vaļņa D nogāze stāva, te vaļņa priekšā esošais grāvis un ieplaka jeb grāvis galvenā vaļņa iekšpusē savienojas un pārveidojas par terasi. Tā pilskalna R galā aizņem kādu trešdaļu pilskalna nogāzes garuma. Terase ir 4-6 m plata un slīpi par 5-6 m nolaižas uz leju, savietojoties ar pilskalna D malas stāvinājuma pamatni. Otrā 4-5 m platā terase izveidota pāris metrus zem pirmās terases.

Pa kaupres augšdaļu, turpinoties uz abām pusēm no pilskalna, jaunākos laikos ar buldozeru, iznīcinot kultūrslāni plakumā un sapostot pilskalna vaļņus un grāvjus, izstumts vairākus metrus plats ceļš. Pilskalna plakums ir 105 m garš, ap 20 m plats.

Gan pilskalna plakumā, gan vaļņos un grāvjos, gan nogāzēs ir intensīvi melns kultūrslānis, kurā samērā maz akmeņu. Izdevās atrast tikai sīku keramikas fragmentu.
Bierzinīku pilskalns ir monumentāls, stipri veidots senatnes nocietinājums, kura intensīvais un biezais kultūrslānis liecina par pilskalna ilgstošu izmantošanu.

Vieta apsekota 22.05.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.