Keklišku pilskalns

Mežainajā teritorijā uz R un DR no Sventes ezera, kas ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, ir sarežģīts reljefs. Šī teritorija ir arī ļoti aktīvu I Pasaules kara laika cīņu vieta, tāpēc visi kaut cik ievērojami reljefa izcēlumi ir sarakti ar kara laika rakumiem. Gleznainajā Sventes ezera apkārtnē padomju laikos kā salas mežos ir ierīkoti daudzi daugavpiliešu dārzu un mājiņu kooperatīvi. Viena šāda kooperatīva (saucas Celtnieks) Z malā ir pārdesmit metrus augsts izcils un reljefā nodalīts kalns, kas ir ļoti stāvs pret trijām pusēm; ceturtajā pusē kalnam pieslēdzas divas rozas. Kalna lielākā daļa no vietas ir sarakta ar dziļiem kara rakumiem, kas iespējamos pilskalna nocietinājumus ļoti lielā mērā ir pārveidojušas. Kalna lēzenākā ZR daļa, veidojot pilskalnu, nocietināta ar puslokveida terasēm, vaļņiem, grāvjiem un stāvinājumiem, tomēr šie pilskalnam raksturīgie pārveidojumi ir vairāk nojaušami nekā droši nosakāmi, jo tie ļoti lielā mērā ir pārveidoti ar kara laika rakumiem. Pilskalnam dots nosaukums pēc kādreiz tā tuvumā esošajām Keklišku mājām tādā veidā pilskalna nosaukumā saglabājot seno mājvārdu. Pilskalna nocietinājumu nojaušamās paliekas ir tieši tur, kur tām pilskalna gadījumā arī vajadzētu būt.

Pilskalnu LiDAR reljefa datos atklājis Atis Blūms. Vieta apsekota 05.04.2021.