Stārastu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 27. jūlijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Stārastu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tuvojoties jūrai Vidzemes daba paliek purvaināka un mežaināka. Senis laikus šie apvidi nevarēja būt bieži apdzīvoti, un tāpēc arī pilskalnu skaits šeit trūcīgs. Vidzemes jūrmalā ir tikai divi pilskalni — viens Liepupē, kas celts pēc jaunām un svešām tradīcijām, bet otrs Skultē. Šis pēdējais ir tik niecīgs un nenozīmīgs, ka tam nav pie skaitāmas nekādas kaujas spējas.

Viņš atrodas Stārastu māju robežās Aģes labajā krastā 0,5 km. austrumos Stārastu un Muižnieku mājām. No šejienes līdz Skultes baznīcai un kapsētai 2 kilometri.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Te Aģes upe tek pa līdzenumu 10 m. dziļā pļavainā ielejā. Pēkšņi krasts top stāvs un šajā stāvajā krastā iegraužas no tīrumu puses asā stūrī pret upi neliela grava. Tā atdala no lauka šauru zemes strēmeli, kurai platākā vietā tikai 12 m. Šis zemes stūrītis saucas par „Pilskalnu” un tāds tas arī ir. Pilskalna plakums tikai 50 m. garš un austrumu pusē norobežots ar aizmilsušu grāvi. Ziemeļos un rietumos pilskalnam sāni 5—7 m. augsti un pietiekoši krauji. Pret upi pavērstais sāns ir 10 m. augsts, un pārāk kraujš. Laiku pa laikam tas iebrucis upē un tagad nav zināms, cik īsti liels ir bijis šis pilskalns sākumā.

Stārastu “Pilskalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Liekas ka pilskalna plakums līdz ar austrumpusē esošo lēzeno grāvi kādreiz stāvējis zem arkla. To liecina virsējā zemes kārta, kura maz vairs līdzinās kultūrslānim.

Plakuma ziemeļmalas viducī redzama liela bedre, kas atgādina kādas lielas kartupeļu bedres, kaļķu cepļa vai pagraba vietu. Nav domājams ka šai bedrei būtu kas kopējs ar paša pilskalna ierīci.

Šis niecīgais pilskalns pieskaitāms karalaiku paslēptuvēm, jo pārāk maz viņā redzams roku darbs. Archaioloģiski, šķietas, viņš nekā nesola. Par viņa izcelšanos klusē arī ļaužu valodas. Vienīgi nosaukums „Pilskalns” apliecina viņa kādreizējo lomu. Nav ticams, ka šeit varējusi stāvēt senrakstos minētā castrum Mezepol, kā tas šķietas A. Bīlenšteinam.