Trukšānu pilskalns I atrodas kaupres augstākajā vietā tuvāk Tumovai un Felicianovai. Te priedēm apaugusī kaupre ir īpaši stāva dienvidu pusē – pret Ludzas upi, kur tagad ir uzpludinātais Felicianovas elektrostacijas ezers. Pretējā pusē kaupre ir ap 20 m augsta; tur tās pakājē ir purviņš. Pilskalna vietā kaupre sarakāta daudziem dažāda laika un nozīmes II Pasaules kara laika rakumiem, kas liedz precīzāk uztvert senos pilskalna nocietinājuma veidojumus. Var spriest, ka Trukšānu pilskalns I nav bijis veidots, jūtami mainot reljefu. Austrumu pusē kaupre nodalīta ar apmēram 4 – 5 m dziļu dabisku ieplaku. Lai arī ieplaka
atrodas tikai 20 m no pilskalna nocietinājumiem, nav skaidrs, vai tā tieši būtu izmantota pilskalna koka būvju drošības pastiprināšanai. Uz rietumiem no dabiskās ieplakas pilskalnu sāk iezīmēt nepilnu pusmetru augsts vāji veidots, bet noteikti – mākslīgs valnītis, tālāk ir ap metru dziļš puslokveida grāvis, tad ap metru augsts puslokveida valnis. Tos visus šķērso par apmēram metru zemē iegrauzusies sena ceļa vaga, kas, šķiet, tāda veidojusies jaunākos laikos, tomēr iespējams, ka šīs vagas vietā ir bijusi arī senā ieeja pilskalna nocietinājumos. Te visur – gan vaļņos un grāvjos, gan plakumā, gan nogāzēs – ir dažādi rakumi. Pilskalna rietumu gala grāvji un vaļņi ir nenoteiktāki. Iespējams, tie sapostīti un pielīdzināti ar dažādiem kara laika un citiem rakumiem, kuru te ir visai daudz, tomēr pilskalna senā nocietinājumu līnija ir nojaušama. Te, tāpat kā pretējā pilskalna pusē, to norobežo divi grāvji un valnis pa vidu. Lielākais grāvis varētu būt ap metru dziļš, valnis attiecīgi tikpat augsts. Kaupres ziemeļu nogāzē abi grāvji pārveidojas par divām vāji iezīmētām terasēm, kas gan nav izsekojamas visas nogāzes garumā. Augšējā terase atrodas ap 2 m, apakšējā – ap 4 m zem pilskalna izlīdzinātā plakuma līmeņa. Terasēs ir vairākas lielas rakumu bedres. Šādi norobežotais pilskalna plakums, kur kādreiz atradies no koka veidots nocietinājums, ir ap 40 m garš un ap 15 m plats. Ap 10 m uz rietumiem no Trukšānu pilskalna I nocietinājumiem, tieši ar tiem nesasaistoties, ir lēzena ap 5 – 6 m dziļa dabiska ieplaka.
No dienvidu puses pilskalna rietumu galam apliecas sen iebraukta un tagad aizaugusi ceļa vaga, kas nolaižas uz leju pa pilskalna ziemeļu nogāzi. Pilskalna nocietinājumi, kas veidoti vieglā smilts zemē, sapostīti dažādiem, īpaši jau pret Ludzas upi vērstiem II Pasaules kara rakumiem. Senajām dzīvesvietām raksturīgais kultūrslānis pilskalnā nav ieraugāms. Pilskalnā vietām redzami pilskalnos nereti augošie kārpainā segliņa krūmi.
