Wikipedia par pilskalnu
Incēnu pilskalns dabā un 3D modelī
Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns (vācu: hûs Dobên) ir sens zemgaļu pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg (“Dobeskalns”). Kopā ar Mežkalna pilskalnu tas veido t.s. Dobes kalnu grupu, kam bija ievērojama loma zemgaļu sacelšanās laikā 13. gadsimtā.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 790 “Incēnu (Dobes) pilskalns”.
Augusts Bīlenšteins Dobes pilskalna nosaukumu skaidroja ar Avīknes upes veidoto dziļo ieleju pie pilskalna, kas zemgaļu valodā saukusies par “dobi”.
Incēnu vārds radies daudz vēlāk no blakus esošajām “Incēnu” mājām.
Incēnu pilskalns ir sevišķi izteikts un stāvs paugurs, kas izceļas apkārtējā ainavā un no kura paveras plašs skats uz apkārtni. Senais zemgaļu pilskalns ierīkots, daļēji pārveidojot vienu no Dobes lanu paugurgrēdas pakalniem. Pilskalnam ir četrstūra forma, tā dienvidu malā izveidots uzbērums. Pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš uzskatīja, ka Incēnu pilskalnā atradusies zemgaļu Sidrabenes pils, jo tās tuvumā vēlāk atradušās “Sudrabiņu” mājas un “Sudrabbirze”.
Otrpus ceļām un Avīknes upītei atrodas ar kokiem apaugušais Mežkalna pilskalns, kuru identificē ar Atskaņu hronikā minēto Livonijas ordeņa mestra 1259. gadā celto nocietinājumu. Vēl šodien Meža kalna reljefā saskatāmas vērienīgu fortifikācijas zemes vaļņu paliekas. Meža kalna pakājē atrastas vairāk kā 1200 senlietas.
Augusts Bīlenšteins arheoloģisko izrakumu laikā pie iekšējā nocietinājumu vaļņa atrada pils pavarda paliekās.
Uzskata, ka Incēnu pilskalnā ir bijis Dobenes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Rakstītos avotos Incēnu pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Dobes pils Atskaņu hronikā minēta sakarā to, ka pēc sakāves pie Tērvetes pils ordeņa mestrs pieņēma uzcelt pili Dobenes novadā. Drīz vien ordeņa garnizonam uzbruka žemaišu karaspēks, bet kaujā pie Dobes nespēja to ieņemt. Pēc Durbes kaujas zaudējuma 1260. gadā krustneši paši pameta Dobes pili.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Turpat kur Mežakalns, tikai Avīksnes otrā krastā Lielauces Incēnu māju zemē, atrodas jau notālīm redzams senlaiku apcietinājums dēvēts „Pilskalns”. Šis pilskalns ir gandrīz četrstūrains ar labi apdarinātām un neparasti stāvām malu nogāzēm. Dienvidus pusē stāvā nogāze mākslīgi radīta uzbedot ap 70 m. garu, 7 m. augstu uzbedumu.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Mītņu kārta bieza un spēcīga. Tā satur daudz trūdu, ogļu, kaulu un trauku lausku. Kara muzejā glabājas tur atrastās saktas no 6 g. s. un šautras gals. Citi atradumi kā šķēpi un durkļi nodoti pieminēkļu Valdei. Šis
pilskalns daudz vecāks par Mežakalnu, kas tam iepretim.
Incēnu pilskalnu vairākkārt savos rakstos piemin A. Bīlensteins. Tomēr tas neierāda šim pilskalnam kādu lomu zemgaliešu cīņās pret ordeni. Viņu no tam attura pārliecība, ka otrpus upei esošais apcietinājums ir senās ,Dobenes” pilsvieta, kuras padurvē nevarētu atrasties kāda zemgaļu pils. Šī pārliecība rada grūtības galvenās zemgaļu pils Sudrabenes cietas atrašanai. Pēc visiem aprēķiniem Sudrabenei vajadzējis atrasties Auces apvidū un Bīlensteins to noliek Liel-Auces muižas vietā. (Mag. XIV.) Tomēr daudzo pretrunu dēļ Bīlensteins savu uzskatu vēlāk groza un noliek Sudrabeni Lietavā—Janišķos. To darot viņš pamatojas uz kādu 1426. g. senrakstu, kurā robežu spraužot minēts „geberge Svdobber”.
Incēnu „Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tomēr arī šoreiz Bīlensteinam nav laimējies, jo Sudrabene aiz daudziem iemesliem nevarēja Janišķos atrasties. Pirmkārt — Janišķos nav attiecīga pilskalna, otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk).
Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze”, „Sudrabiņu mājas”, „sudrabkalni” v. c.
Otrpus upei esošais „Mežakalns” ir tā Sudrabenes pils sēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju kronikā. Nekur citur Zemgalē un viņas tuvumā nav divas apcietinātas vietas blakām, kā tam vajadzētu būt pēc kronista ziņām.
Teikas uzrakstītas Mag. XIV. 11. 22 lpp.
Added by
