Cieceres pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 9. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kuldīgas apriņķī, Cieceres pag. 3 kl. dienv.-austrumos Lielcieceres muižai Pilskalnu māju zemē atrodas vieta, dēvēta “Pilskalns”. Pilskalna virsa 110 m. gara un dienvidus galā 50 m. plata.

Austrumos un dienvidos kalnu aptek Cieceres upe, radīdama 11 m. augstu krastmalu. Šie ir stāvākie un veselākie pilskalna sāni. Ziemeļos un rietumos kalnmalas, turpreti, tik tālu noartas, ka nav vairs noprotams viņu pirmatnējais izskats un stāvums. Kalns ticis arts no neatminamiem laikiem. Tagad tas pamests atmatā un apaudzis sīku skujkoku mežu. Plakuma ziemeļgalā no tēvu tēviem ierīkoti māju kapi.

Apkārtnes plāns M. 1: 100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam nav vairs saskatāmi ne grāvji, nedz uzbedumi. Nav noteicams arī viņa istais lielums. Zeme sastāv no sīksta māla, kurš, satur nedaudzogļu. Nekādas citādas mītņu kārtas vairs nav atrodamas. Domājams ka pilskalns radies vēlākos laikos un bijis neilgā lietošanā.

Pilskalnu māju īpašnieks Mateuss atstāstījis dažas teikas, kas saistītas ār pilskalnu: Tēva tēvs reiz ganījis cūkas pilskalna malā un atradis smagu ķieģeli. To viņš, puika būdams nokaitējis sarkanu un iesviedis upē. Tas ilgi vārījies un nogrimis. Liels būdams tas apgalvojis, ka ķieģelis bijis zelta un meklējis pēc tā.

Cieceres pilskalns no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnā senāk esot caurums bijis, kurā ielaistā pīle atradusies upē.

Vienu rītu puisis gājis pie zirgiem. Piekrastē bijusi vaļā atvērusies naudas lāde. Puisis piebēris sev pilnas kabatas un meties prom. Lāde aizcirtusies un iešļukuši upē. Mežā puisim skrējis pretī melns āzis. Tas puisi tikām purinājis, kamēr tam visa nauda izbirusi. Tikai pirkstu starpā palicis viens pimberis. Puisis atgriezies mājās pārbijies, saplositām drēbēm un slapjš. Šās teikas citos vārdos atstāsta arī Bīlensteins šo pilskalnu aprakstīdams 1866. g. (Mag. XIV). Turpat atrodami nostāsti: Senos laikos burvji pili nobūruši — pils nogrimusi.

Pilskalna plakuma rietumu malā vēl arumos dobumi redzami. Trīs brāļi tur kādreiz mantu rakuši. Tie neko neatraduši, bet viens no tiem tapis akls otrs kurls un trešais mēms.