Lojas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kaupiņu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B.; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis pilskalns atrodas Krimuldas pag. Kaupiņu māju robežās, 300 m. ziem.-rietumos Kaupiņu mājām. Tas stāv Loģes kreisā krastā 1,5 klm. ziemeļos Gaujai.

Ne tāļu no šā pilskalna šoseja šķērsojas ar Loģes upi un no šejienes pilskalns skaidri redzams. Nezinātājam to grūti uziet jo viņš paslēpies Loģes gravās un apaudzis mežu.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam izmeklēta vieta, kurai visapkārt gravas. Rietumpusē pret Loģes upi ir 15 m. augsta krauja klints siena, kas sastāv no sarkana smilšakmeņa. No šās puses pilskalns gluži nepieejams. Ziemeļpusi norobežo
dziļa grava, tikai dienvidos un austrumos nācies šo pilskalnu mākslīgi nocietinat. Tamdēļ šeit uzmests 4 m. augsts, līks uzbedums ap 65 m. garumā. Uzbedumam priekšā ieleja, kas pāriet itkā otrā uzbedumā. Tomēr šim pēdējam, šķiet, nav bijusi apcietinājuma nozīme, bet tas dabīgi radies, kad bija izgrābtas zemes pirmajam uzbedumam.

Kaupiņu “Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ieeja varējusi būt gar uzbeduma ziemeļgalu, jo tur itkā atstāta vieta šim nolūkam. Zeme — mālaina smilts, bet zem tās iezis. Mītņu kārta niecīga. Uzbedumā un plakumā redzamas kādreizēju izrakumu bedres. Tās pametis Dr. Antons Buchholtz’s,kas šai pilskalnā 1899. gadā izdarījis archaioloģiskus izrakumus (sk. Sitz. ber. Riga 1899. g. 154 lp.) Rakums uzbedumā tam nav devis nekādus atradumus, turpretī plakumā tas atradis 21/ 2 pēdas dziļumā dzeltēnās smiltīs, ogles, pelnus un 12—14 mm. biezu labi apdedzinātu poda lausku. Pārējās vietās rokot tas atmeties tikai uz neaiztiktu zemi. No tam minētais archaiologs secina, ka šis pilskalns tikai īsu brīdi noderējis kā paslēptuve kara laikos.

Šim uzskatam var pievienoties un domāt, ka Kaupiņu pilskalns celies cīņās pret vāciem.

Māju vārds norāda uz kādiem sakariem ar lībiešu valdnieku Kaupo, kuram, pēc dažu vēsturnieku domām, bijušas vairākas pilis.

Ļaužu mute par šo un citiem tuvējiem pilskalniem nav uzglabājusi nekādu nostāstu.