E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. jūlijā 1926. g.
„Pilskalns” Veclaicenes pag. Valkas apr. valsts zemē, 1 klm. rietumos Komētu muižai (Schreibershof), 4 klm. ziemeļos Apei. Pilskalnam pakājē ir neliels ezeriņš, saukts par Pilskalna ezeru, kas savienots ar Drusku ezeriem.
Kalns, kurš izmantots pilskalnam, ir sava apkārtnē visai augsts, tikai nedaudz zemāks par tuvējo Dēliņkalnu, kam 274 metri. Pilskalns kā gara kalva stiepjas dienv.-rietumu virzienā un pie ezera apraujas šaurā rozā. Šeit tad arī 150 m. garā virspuse izlietota kā plakums. Rakumi, ar ko plakums kādreiz bijis aprobežots, tagad maz redzami, jo kalna virsa pirms daudziem gadiem tikusi arta. Plakumam abos galos redzamas grāvju vietas ap 0,5 m. dziļas un aizmilsušas. Domājams, ka bedumi nav bijuši visai lieli, jo citādi arkls tos nebūtu iznīcinājis. Pielaižams, ka plakuma ziemeļu sānos, kas lēzenāki, bijušas viena vai vairākas terases. Tagad viņu tur vairs nav noaruma dēļ.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
Dienvidus sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un krīt līdz pašam ezeriņam šādā kraujumā 90 m. Šis ir vienīgais šāda veida kraujums, kas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju.
Ieejas plakumā nav vairs skaidri nosakāmas, izņemot kādu ceļu, kas gar stāvo malu slīpi paceļas augšup. Šķietas, ka šis ceļš izcēlies jaunākos laikos.
Šur un tur plakuma redzamas ziņkārīgu rakņātāju bedres, kas izraktas pilskalna smilšainajā zemē. Mītņu kārta pašā virsū nav nemaz, jo tā aizarta uz plakuma malām. Tur tā stipri sajaukta ar dzīvo zemi, tā kā grūti nācās sameklēt dažus trauku lausku paraugus. Pēdējie diezgan plāni, labi dedzināti un virpoti. Gar malām sajauktās mītņu kārtas biezums grozās ap pus metra.
Pilskalns apaudzis 100 gadīgiem kokiem un bieziem krūmiem, izņemot plakuma augstāko vietu, kurā iztīrīts laukums izrīkojumiem.
Kornetu “Pilskalns” no dienvidiem
Apkārtne brīnum jauka un kalnaina. No pilskalna redz puspasaules it īpaši uz Igaunijas pusi, kur tālumā paceļas Munameģis. Jegors v. Sīvers apraksta šo skaisto pilskalnu iekš „Album baltischer Ansichten, Livland Nr 18″ 1864. g.,kur redzams arī šā pilskalna izskats tai laikā.
veclaicene.lv par pilskalnu
Uzkāpjot kalna ZA virsotnē (223.4 mvjl), vislabāk pārredzama Igaunijas Hānjas augstiene, labi var saskatīt Igaunijas augstākās virsotnes Lielā Munameģa atjaunoto balto skatu torni (izmantojiet panorāmskata stenda informāciju!). Daudzi jau domā, ka ir nokļuvuši pilskalnā. Bet nekā! Pats pilskalns slēpjas tālāk pa taciņu mežā. Augstākā virsotne ir 246.6 mvjl. Drusku (Kornetu) pilskalnu pirmoreiz uzmērījis E.Brastiņš 20. gadsimta 20. gados. Arī viņš sajūsmināts par pilskalna varenumu grāmatā “Latvijas pilskalni. Vidzeme” (1930. g.) raksta: “Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un krīt līdz pašam ezeriņam šādā kraujumā 90 m. Šis ir vienīgais šāda veida kraujums, kas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju… Apkārtne brīnumjauka un kalnaina. No pilskalna redz puspasaules, it īpaši uz Igaunijas pusi, kur tālumā paceļas Munameģis.” Pilskalna plakums (nocietinājuma augšējā daļa) ir apmēram 0,5 ha. Tā garums 150 m, platums līdz 50 m.
Added by
