Ģērķu pilskalns

Nobrukums un pilskalna paliekas skatā no DA. Foto: J.Urtāns

Pēdējos gados, kopš publiski pieejami aerolazerskenēšanas (LIDAR) dati, ir noticis kaut kas līdzīgs sprādzienam Latvijas pilskalnu jaunatklāšanā.

Lielākais pilskalnu jaunatklājumu skaits ir Latgalē, kas tāpat bija un ir pilskalniem bagātākais Latvijas novads. 2018. un 2019.gadā Latvijā atklāti 36 jauni, iepriekš nezināmi pilskalni. Arī šis gads iesācies visai cerīgi, jo tagad publiski pieejami arī lazerskenēšanas dati par Vidzemi, kas jau ir rezultējies vairāku iepriekš nezināmu pilskalnu atklāšanā; atklājumi turpinās arī Latgalē.

Ne vienmēr var teikt, ka pilskalns ir atklāts pilnīgi no jauna. Aerolazerskenēšanas datu izmantošana ļauj atklāt it kā pazudušus pilskalnus, kā tas bija, piemēram, ar Atašienes pilskalnu, kas skaitījās iznīcināts – norakts smiltīs. Tomēr izrādījās, ka pilskalns nebija pareizi atzīmēts kartē, norakta tikusi tā vieta, kur pilskalns it kā būtu bijis, bet patiesībā pilskalns drusku atstatu no tā nepareizi norādītās atrašanās vietas bija saglabājies gluži neskarts.

Citāds, bet arī intriģējošs tagad ir stāsts par Meņģeles Ģērķu pilskalna atklāšanu.

Pilskalnu Meņģelē līdzās Ogres upei, īso ziņu gan kā nedrošu apzīmējot ar jautājuma zīmi, jau 1920.gadu sākumā 1921. un 1922.gadā vācu valodā literatūrā minēja pazīstamais baltvācu novadpētnieks, piļu un pilskalnu pētnieks Karls fon Leviss of Menārs (Löwis of Menar, 1921, 168; Löwis of Menar, 1922, 21). Pats viņš šo vietu nebija apmeklējis, nebija drošs, kur pilskalns Meņģelē tieši atrodas, jo sava īsā teksta galā bija licis jautājuma zīmi, vien minēja, ka pilskalns ir pie Ogres upes. Varbūt kāda nozīme K. f. Lēvisa of Menāra informētībai par Meņģeles pilskalnu bija tam, ka, spriežot pēc vienādajiem uzvārdiem, tuvējā Aderkašu muižā, iespējams, dzīvojuši viņa radinieki.

Īsas, saraustītas un nekonkrētas norādes par kādu pilskalnu Ogres krastā pie Ģērķiem tika pierakstītas un iegūla pirmskara Pieminekļu valdes arhīvā. Kad 1970.gadu vidū uzsāku savu arheoloģisko vietu apzināšanas un apsekošanas darbu, viens no pirmajiem bija Ogres rajons. Pie Ģērķiem atrodas pazīstamā sakrālā vieta Dievu jeb Upurkalniņš, kas tolaik tika apsekots, bet, zinot par ļoti nekonkrētajām norādēm par pilskalnu Ogres krastā Ģērķu tuvumā, vienā no divām tolaik apdzīvotajām Ģērķu mājām taujāju par šādu pilskalnu. Nezināja. Izstaigāju labu gabalu pa Ogres krastu, kas te met lielu līkumu uz ziemeļiem –
nekā pilskalnam līdzīga nevarēju ieraudzīt. Tā arī pilskalns palika neatklāts.

Nākamā rosinošā ziņa par Ģērķu pilskalnu tika publicēta 2004.gadā G.Patmalnieka Ogres upes ceļvedī. G.Patmalnieks bija daudz staigājis pa Ogres krastiem, daudz ko ieraudzījis, runājis ar cilvēkiem un Ģērķu pilskalna sakarā rakstīja, ka Ģērķu pilskalnu zina daudzi, «bet precīza vieta pazudusi». Kāda vecāka sieva pat bijusi gatava iet pilskalnu rādīt, bet kājas vairs nav bijušas labas tālajam gājienam. Tā arī G.Patmalnieks ne Ģērķu pilskalnu, ne tā vietu neatrada.

Iespējamā Ģērķu pilskalna vieta tagad tika ieraudzīta aerolazerskenējumā, uz vietas tā tika pārbaudīta 2020.gada 11.jūnijā.

Ogres upe, tuvojoties Meņģelei, met plašus lokus. Pie Ģērķiem Ogres upes kreisajā krastā ir nepilnu kilometru gara, vietām šaurāka, vietām platāka, ap desmit metrus augsta, apmēram austrumu rietumu virzienā
orientēta ledāja atstāta kaupre, kas reljefā norobežo plašu Ogres upes līkumu. Arī Ģērķu mājas ir būvētas šīs kaupres platākajā rietumu galā. Kaupres austrumu gals izbeidzas Ogres upes krasā līkumā; tur kaupre ir upes nograuzta, pārskalotajām zemēm nogulsnējoties sēklī pretējā Ogres upes krastā.

Kaupres pats austrumu gals ir norobežots ar dabisku pāržmaugu. Aiz tās ir mākslīgi veidots ap pusotru metru augsts puslokveida valnis, kas orientēts ieslīpi pret Ogres upi, kur tā gals nograuzts. Pretējais valņa gals
dabiski izbeidzas kaupres slīpajā dienvidrietumu nogāzē. Valnis saglabājies nepilnu 20 m garumā.

Aiz vaļņa virzienā uz austrumiem ir tam atbilstošs, ap 1,5 m dziļš mākslīgi veidots puslokveida grāvis, bet tas jau ir vairāk upes nograuzts; tā garums ap 15 m. Vēl tālāk uz austrumiem seko kāda niecīga daļa no upes
Ģērķu pilskalns – jauns pilskalns Ogres novadam un Vidzemei nograuztā pilskalna plakuma vai otrā vaļņa.

Vaļņa un grāvja mākslīgais veidojums nerada šaubas un apliecina pilskalna esamību, tomēr lielākā pilskalna daļa ir Ogres upes nograuzta un zudusi. Pilskalna vietā nogāze pret Ogres upi ir ļoti krauja, ap 15 – 20 m
augsta, apaugusi retiem jauniem kokiem un krūmiem, kas varētu liecināt, ka kraujas veidojums ir samērā jauns. Zeme kraujas nobrukumā ir jaukti pelēcīga, tomēr tas nav pilskalniem raksturīgais kultūrslānis. Ja tāds pilskalnā ir bijis, tad tas ar upes nograuzumu ir pilnīgi sajaukts. Pretējā jeb kaupres dienvidu nogāze, kas saglabājusies dabiskā veidolā, apaugusi mežu, tāpat ir stāva, apmēram desmit metrus augsta. Tajā jaušama pelēcīgāka zeme un ieraugāmas atsevišķas oglītes, kas varbūt ir liecība par kādreizējā pilskalna kultūrslāni.

Spriežot pēc Ogres līkuma veidojuma un kaupres gala paliekām, saglabājusies tikai kāda 1/10 vai pat mazāka pilskalna daļa – viens pilskalna stūris ar vaļņu un grāvju paliekām un maza daļa pilskalna  dienvidrietumu nogāzes. Pilskalns ir bijis paralēls Ogres upei, orientēts apmēram ziemeļrietumu dienvidaustrumu virzienā, tā garums varētu būt bijis ap 90 m, kādreizējo nocietinājumu ierobežotā daļa jeb plakums būs bijis mazāks. Esošajā situācijā par pilskalna kādreizējo veidolu nav iespējams izdarīt nekādus slēdzienus. Iespējams, ka arī pretējā pilskalna galā, kas pilnīgi Ogres upes iznīcināts, kā tas raksturīgs
citiem šādi novietotiem pilskalniem (piemēram, relatīvi netālais Kastrānes pilskalns pie Grunduļu mājām Mazās Juglas kreisajā krastā) arī ir bijuši kādi aizsargvaļņi un grāvji.

Pilskalna vietā Ogres upes nograuzuma profi lā tika atrastas trīs jaunāku laiku kalēja kaltas dzelzs skavas, kas varētu liecināt par vietas vēlāku laiku izmantošanu.

Balstoties uz iepriekšējo tradīciju, pilskalnam dots Ģērķu pilskalna nosaukums. Atzīmējams, ka Ģērķu māju zemē ir atrastas arheoloģiskās senlietas, uz rietumiem no Ģērķiem atrodas reljefā labi iezīmētais, kādreiz nostāstiem bagātais, valsts aizsargātais Dievu jeb Upuru kalniņš – sena sakrālā vieta, iepretim kalniņam pretējā Ogres upes krastā – Ozolēnu (Lejas Speltu) senkapi, bet ap pusotru kilometru uz ziemeļrietumiem no Ģērķu pilskalna pie Aderkašu pareizticīgo baznīcas un kapsētas – Aderkašu pilskalns. Arheoloģiskās vietas liecina, ka Ģērķu pilskalns ietilpst plašākā zināmu arheoloģisko vietu kompleksā, tomēr tas nedod pietiekošu pamatu paša Ģērķu pilskalna izmantošanas laika un nozīmes noteikšanai.

Ja pilskalna vieta tagad nebūtu konstatēta, ļoti iespējams, ka tā kaut kad nākotnē varētu tikt pilnīgi upes nograuzta, un tad vairs nekas neliecinātu, ka te ir bijis samērā liels un, šķiet, arī ievērojams pilskalns. Jādomā, ka Ģērķu pilskalns upes nograuzts bija jau 20.gs. sākumā, tāpēc arī ļaužu atmiņā pilskalns kā kalns nebija saglabājies, vien izplūdušas un gaistošas atmiņas, ka pilskalns tur ir bijis.

Zīmīgo Ģērķu pilskalna palieku atklāšana ļauj Latvijas pilskalnu sarakstu noteikti papildināt ar vēl vienu pilskalnu, šoreiz Vidzemē.

Raksts publicēts laikraksta “Ogres vēstis” 46. nr. 2020.g.26.jūnijā.