atputasbazes.lv par pilskalnu
Gaujas senleja un Turaidas pils katru gadu piesaista daudzu apmeklētāju uzmanību, taču turpat netālu, apmēram 2,5 km attālumā no Turaidas pils, pie Mellupes ietekas Gaujā atrodas Viešu pilskalns. Par to ir informēts retais tūrists, savukārt vietējie iedzīvotāji šo vietu raksturo ar atzinīgiem vārdiem, uzsvērdami, ka tā ir cilvēces neskarta vieta!
Agrāk uz pilskalnu vedis ceļš, taču pēdējos gados tas ir aizaudzis, tādēļ nākas iet pa brikšņiem. Pilskalnam var piekļūt arī no citas puses, ejot pa taku gar Gaujas senleju. Tiesa arī tā ir sliktā stāvoklī!
Augsto un stāvo senkrastu norobežo divas dziļas gravas- ziemeļpusē un pēc pārdesmit metriem dienvidos augsto līdzenumu nodala septiņus metrus dziļi grāvji. Vienā no tiem lejup tek strautiņš. Šajās gravās paveras lieli klints atsegumi. Atsegums dienvidos nodēvēts par „Viešu klinti”. Tālāk uz dienvidiem atrodas plakums jeb iegarena pilskalna mākslīgi izlīdzināta virsma, tās dienvidu daļā ir unikāla aka, kas ir neparasta, jo atrodas kalnā augsti virs upes līmeņa. Kādreiz šis pilskalns bija apdzīvots, taču īslaicīgi. To var secināt, jo, piemēram, plakums nav izlīdzināts līdz galam.
Spriežot pēc pilskalna nosaukuma, te valdījis lībiešu vecākais Vesiķis. Viņš bija Gaujas labā krasta Turaidas novada vecākais, kas 13. gadsimta sākumā pārņēma līvu karadraudzes vadīšanu no Kaupo. Par spīti savai vēsturiskai nozīmei Viešu pilskalns nav izpētīts, taču tas ir arheoloģisks Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Viešu pilskalns izceļas arī no vides viedokļa. Šeit pētnieki konstatējuši daudzveidīgu uz koku stumbriem augošo sūnu floru. Savukārt atpūtnieki novērtē lielisko ainavu – no šī senkrasta apkārt paveras panorāmas skats. Pilskalni Gaujas senlejas krastos savu tagadējo ietvaru ieguva pēdējā ledus laikmeta laikā – pirms 12-13 tūkstošiem gadu.
Viešu pilskalna tuvākā apkārtne ieguvusi uzmanību kā ar vietu, kurai piemīt ļoti liela enerģija. Šādās svētvietās sastopamas dīvainas koku formas- dubultgalotnes, kā arī kopā saauguši dažādu sugu koki. Aplūkojot kokus Mellupītes krastā, kādai no kļavām var ieraudzīt milzu koka kārpu.
Viešu pilskalns un Turaidas pils ir īpašas vietas Krimuldas novadā, kurš ir bagāts ar dabas skaistumu un daudzajiem vēstures notikumiem, kas šajā Latvijas reljefainajā nostūrī aizsākušies 11. gadsimtā ar lībiešu kultūras ienākšanu. Skatoties lejup uz Gauju, mūsdienās grūti apjaust – kādreiz Turaida bijusi galvenā osta Gaujas lejtecē. Bet apkārtnē apskatāma Krimuldas baznīca – viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā. Tā ir uzcelta 1205. gadā. Kopš tā laika baznīca vairākkārt tikusi atjaunota un ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Madara Valtere
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 18. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Nepilnus 3 klm. ziem.-austrumos jau aprakstītam Kārļa kalnam Gaujas labā krastā stāv vēl kāds Turaidas pilskalns. To sauc par „Viešu kalnu” un tas atrodas 0,5 klm. dienvidos Viešu mājām iepretim Krastiņiem.
Te Gaujas augstais krasts asā elkonā izspiedies pret austrumiem un to norobežo divas dziļas gravas. Pilskalns atdalīts ziemeļpusē no augstā līdzenuma ar 7 m. dziļu grāvi. Otrs tāds pats grāvis ir pirmajam 30 m. dienvidos, un starp šiem abiem ierakumiem radies kaut kas līdzīgs nelielai priekšpilij. Tālāk uz dienvidiem atrodas neliels iegarens plakums 65 m. garš un tikai kādus 15 m. plats. Šis plakums ir pret dienvidiem nolaidens un pašā vidū tam liela bedre, domājams cēlusies no kādas apakšzemes izbūves. Otra bedre, kura vel turas ūdens, atrodas pašā plakuma dienvidgalā. Šeit, kā redzams, bijusi aka. Aiz akas kalna virsa pāriet šaurā astē, kas pamazām noplakdama pie Krastiņu mājām izbeidzas Gaujas pļavās. Pa šo asti senāk varējusi notikt satiksme ar pašu pilskalnu. Astē, labu gabaliņu no plakuma, redzams arī kāds pārrakums.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns šķietas pajauns, neizlīdzinātu plakumu un niecīgu mītņu kārtu. Parasto atradumu nav. Tas aizaudzis krūmiem un kokiem; vecas siekstas krustām šķērsām sagāzušās un kavē šā kalna aplūkošanu.
Viešu kalna sāni no dabas krauji un tiem nav bijis vajadzīgs nekāds aprakums. Vienīgi rietumpusē redzams 11 metru zemāk plakumam neliels uzbedums, kas pāriet terasē.
Turaidas “Viešu kalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Viešu kalnu savā laikā aprakstījis A. Bīlenšteins K. v. Lovis of Menar’s, Kizerickijs v. c. Grafs Sievers sniedz arī šā pilskalna plānu, turēdams šo kalnu par Kaupo lielās pils vietu. (Mag. d. lett. lit. Ges. 15,4).
Tomēr gluži bez nozīmes lielajos lībju brīvības karos šī vieta nebūs palikusi. Pilskalna nosaukums spiež pārbaudīt, vai viņam nav kas kopējs ar lībiešu vecāko Viesiķi, (Vesike) kas vēlāk stājās mirušā Kaupo vietā. Aprakstot notikumus ap Dabreļa pili 1212. g., kas atrodas Gaujas kreisā krastā, Viesiķis tiek minēts vairāk reizes kā viņpus Gaujas esošs lībiešu valdnieks (Indriķa kronikā XVI, 4).
Added by
