Juris Urtāns par pilskalnu
Foto: Juris Urtāns
Kņāvu pilskalns atrodas Rites pagasta pašā malā, uz robežas ar Elkšņu pagastu. Aptuveni kilometru uz dienvidiem no pilskalna tek Dienvidsusējas upe. Drīzumu mājas, pēc kā pilskalns orientēts, atrodas jau Elkšņu pagastā. Kņāvukalnu 1882. gadā reģistrēja pazīstamais vēsturnieks, etnogrāfs un valodnieks Augusts Bīlenšteins, kurš norādīja arī uz eventuālo kulta kalnu rietumos no pilskalna.
Kņāvukalns ir savrups 20 metru augsts daļēji kokiem apaudzis grants kalns ar mākslīgi stāvinātām malām. Pilskalna izlīdzinātajam plakumam (garums 60 metri, platums 40 metri) ir dažu metru slīpums pret ziemeļrietumiem. Mazliet lēzenāka ir pilskalna ziemeļu nogāze, tāpēc te nogāzes stāvināšanai izveidota terase. Pilskalna ziemeļaustrumu stūris agrākos laikos norakts grantī, bet tagad vecā grantsbedre aizaugusi ar kokiem. Visu pilskalnu ieskauj apmetnes kultūrslānis, kas īpaši intensīvs ir pilskalna ziemeļrietumu pakājē, kur tas konstatējams līdz pat 100 metru attālumam no pilskalna.
Pilskalna kultūrslānis, kas satur bezripas gludās un švīkātās keramikas lauskas, pilskalna plakumā ir 0,20 – 0,60 metru biezs. Pārbaudes rakumos atklātas pavardu vietas un pilskalna malas nocietinājumu pēdas. Apmetnē kultūrslānis ir līdz pusmetru biezs. Te atrada bezripas keramikas gludās, gludinātās un apmestās keramikas lauskas, māla vārpstas skriemeļus, graudberžus, slīpējamos akmeņus un četrstūraino šķiļakmeņu fragmentus, kas liecina, ka apmetne apdzīvota mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī. Izteikti uzskati, ka pilskalnā ļaudis sākuši dzīvot jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras vai mūsu ēras pašā sākumā un ka apmetnē atrastā švīkātā keramika ir vēlāka nekā pilskalnā iegūtā. 1948. gadā pilskalna pakājes apmetnē atrasts izkapts fragments, kas darināta vidējā dzelzs laikmetā, ripas un bezripas keramikas lauskas un dzelzs sārņi. Pēc vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām pilskalna pakājē atrasti arī akmens cirvji.
J. Urtāns “Augšzemes pilskalni”, 56.– 60.lpp.., Nordik, 2006
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 21. jūnijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Kņāvu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Viens no skaistākiem un tālu pazīstamiem pilskalniem ir apcietināta vieta Kņāvu un Drizānu māju zemē Saukas pag. Mājas apmetušās Susējas labajā krastā, bet pilskalns atrodas tām puskilometru ziemeļu-rietumos. Par pilskalnu šo vietu gan nesauc, bet pēc māju vārda to dēvē par Kņāvu kalnu.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns ir klajā vietā lauku vidū un tādēļ tālu redzams. Viņa augstums 20 m. skaitot no apkārtējiem laukiem. Plakums, salīdzinot ar citiem Saukas novada pilskalniem, samērā liels, ieapaļš. Tam vienādi pāri 40 m., bet otrādi — 60 m.
Pilskalnam visapkārt stāvas malas, kuru slīpums tikai ziemeļpusē nedaudz lielāks. Tāpēc arī ziemeļmalā darināta terase kalnmalas nocietināšanai.
„Kņāvu kalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kņāvu kalns sastāv no labas grants un šās grants teicamās īpašības dēļ kalnam izgrābts ziemeļu austrumu malā milzīgs robs. Grants rakšana apdraud šā pieminekļa pastāvēšanu nākotnē un tāpēc šis darbs būtu pārtraucams.
Kalna virsa pirms 50 g. esot arta. Tomēr, kalnā labība izkalstot un aršana pārtraukta. Piekāje, turpretim, visa stāv zem arkla. Šais arumos ir lieli laukumi ar melnu mītņu kārtu un nevirpotu trauku lauskām.
Arī pašu kalngalu un kalna sānus klāj spēcīga mītņu kārta. Pilskalnam tuvos laukos atrod šad tad akmens cirvjus, 2 no tiem esot nodoti pulkv. Kaminskim, bet nav ziņu par viņu ienākšanu valsts muzejos.
Ķņāvu kalnā esot pils nogrimusi.
Kalnu piemin Bīlensteins jau minētā ceļojumu aprakstā, tomēr pats viņš to redzējis neesot, aprakstā viņš piemin arī Kņāvu kalnam turpat rietumos esošo kalnu, kurš augstuma ziņā līdzīgs Kņāvu kalnam, lai izteiktu domas par varbūtēju kulta vietu. Tomēr, šo kalnu pārlūkojot, nevarēja novērot neko tādu kas liecinātu par viņa lomu kādreizējā kultūras dzīvē. Tas ir gluži dabīgs, cilvēka roku nepārveidots kalns, bez kādas mītņu kārtas.
Added by
