E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 30. jūlijā 1929. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Pilskalns“ pie Līgatnes papīra fabrikas, tai austrumos, Ķempu pag. Nītaures virsmežniecībā. Šis pilskalns, kauču gan atrodas samērā bieži apdzīvotā vietā, taču līdz šim laikam nebija zināms ne pilskalnu pētniekiem, ne pieminekļus reģistrējošām iestādēm. Tikai 1929. g. vidū Pieminekļu pārvaldei ienāca ziņojums, ka kāds „Pilskalns“ Ķempu pag. ierādīts grants grābšanai ceļu vajadzībām.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis jaunais pilskalns ir 60 m. augsts kalns Līgatnes upītes labajā krastā 1 klm. dienvidos Gaujai. Kalns apaudzis slaidām priedēm un eglēm, kas tagad pa daļai tiek izcirstas. No izcirtuma atvedas skatītājam plašas izredzes uz tuvo un tālo apkārtni. No kalna var skaidri saredzēt 20 klm. attālās Cēsis, arī ap 30 klm. tālās Nītaures un Skujenes kalnājus.
Līgatnes “Pilskalns” no ziemeļiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam iegarens veids, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidrietumiem. Virspuses garums ir 175 m., platums 20—30 m. Šī kalna virspuse ir stipri nelīdzena, un neliekas rokām apdarināta. Pašā vidū paprāva dabīga bedre ap 10 m. caurmērā. Arī stāvās kalnmalas nav mākslīgi veidotas, bet dabas dotas.
Pilskalnā nokļūt var pa dienvidmalu, kur varējusi būt senā uzeja. Šeit tagad atrodas grants bedres, kas izpostījušas pilskalna sānmalu.
Nav sevišķu, iemeslu visu ša kalna virsu ieskaitīt pilskalna plakumā. Pareizāk būs, ja domāsim, ka īstenais pilskalna plakums būs aizņēmis tikai no visa kalna garuma viņa ziemeļdaļu. Šo ziemeļgalu apklāj 10—20 cm. bieza melnzemes kārtiņa, kāda pārējās Līgatnes meža uzkalnēs nav sastopama. Pats ziemeļgals atdalīts no pārējās kalna virsas ar tagad jau stipri aizmilsušu grāvi. Tā īstais pilskalna plakums varējis būt tikai ap 25—35 m. caurmērā, tā tad viens no mazākiem. Šis apstāklis liek ierindot Līgatnes “Pilskalnu“ vecāko apcietinājumu rindā, kaut arī mītņu kārtiņa ir samērā niecīga.
Added by
