Kalnaziedu pilskalns

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu

Kalnaziedu pilskalns. Foto: O.Poļakovs 14.10.75.g. NKMP arhīvs.

V.Urtāns (1963.g.):

Kalnaziedu pilskalns, kura plakumu veido 110 x 80 m liels noapaļots četrstūris, atrodas nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta uz 17 m augsta paugura. To no trim pusēm apņem dziļas gravas un strauts, pilskalna ceturtā jeb ziemeļrietumu mala noarta. Izrakumu laukums (128 m²) ietvēra nogāzi un plakuma malu pilskalna rietumdaļā. Nogāzē pie plakuma atsegta guļbaļķu siena, kuru no abām pusēm saturēja zemē iedzīti mieti. Šis nocietinājums kādā katastrofā nodedzis. Ap 2,5 m no tā atsegta otra, kalna malas reljefam pieskaņota nocietinājuma guļbaļķu paliekas. Bezripas māla lauskas ar gludu virsmu liecina, ka pilskalns apdzīvots m. ē. I g. t. Pilskalna pakājē atrasta lirasveida šķiļamdzelzs. Gaišais, 0,1 – 0,4 m biezais mītņu slānis, kā arī atradumu nabadzība norāda, ka pilskalns nav intensīvi izmantots, tas kalpojis par patvēruma vietu.

Daugavas tuvumā, ap 300 m uz dienvidiem no Kalnaziedu pilskalna, atrodas izdedzis un pa pusei nokaltis sens upurozols, ap kuru izpētīts 128 m² liels laukums. Zeme te mālaina, ar modernām lietām un jaunāku laiku ugunskura paliekām. Tuvumā iegūta 1735. gada Krievijas vara monēta. Pēc nostāstiem, ļaudis pie ozola ziedojuši ēdienu, dzērienu, labību un citas lietas, kas nevarēja zemē saglabāties un tāpēc izrakumos tās nav atrastas. Konstatēts, ka kulta ugunskuri zem paša upurozola nav kurināti.

J.Urtāns (1976.g.):

Sakarā ar HES ūdenskrātuves uzpludināšanu pilskalns atrodas pašā Daugavas malā. Divas ierobežojošās gravas pa pusei appludinātas. Vienu no tām iesaukuši par Zvaigžņu gravu. Pilskalns joprojām tiek apstrādāts, tā formas maznojaušamas. Vietu apskatīju 14.10.75. Izrakumi V.Urtāna vadībā izdarīti 1965.un 1964.g.

J.Urtāns (1977.g.):

Kā stāstīja Stučkas raj. pieminekļu aizsardzības inspektore Zuce Astrīda, tad Stučkas pils. izpildkomiteja pilskalna nogāzē ierīko estrādi. Pilskalna plakumā bija paredzēts izveidot automašīnu stāvvietu, t,i. pilskalna plakumu līdzināt un pārveidot. Estrāde tiks izbūvēta pilskalna nogāzē pret pilsētu, pilskalna plakumu estrāde skars apmēram 15 m joslā. Pagaidām ar izpildkomiteju panākta vienošanās, ka automašīnu stāvvietu pilskalnā neierīkos, bet jautājums par estrādes izbūves vietu vairs nav atrisināms citādā veidā, jo zemes darbi pretējā, skatītāju pusē jau veikti. Iespējams vēl vienīgi pilskalnu postāmajā vietā izpētīt. Šos jautājumus risina Stučkas raj. Pieminekļu aizsardzības sektors. Ziņas ieguvu 12.08.77.

J.Urtāns (1990.g.):

Kalneziedu pilskalns ir kā liela pussala starp kādreizējām gravām, kas tagad pārvērtušās par ūdenskrātuves līčiem . Pilskalna plakums kails, kokiem un krūmiem apaugušas tikai malas pret Daugavu un gravām. No ceturtās puses kalns arī neapaudzis. Plakuma centrā kurti lielāki ugunskuri. Ļaužu nobradāts kalna stūris pret Daugavu . Patlaban Kalnaziedu mājas mantojis Stučkas novadpētniecības muzejs un te ierīkots jaunais Stučkas muzejs. Pilskalna un muzeja līdzāspastāvēšana ir rosinoša pilskalna izkopšanai un labiekārtošanai. Šāda talka, izcērtot pameža krūmus un sadedzinot kritalas notika 20.-IV-1990. Muzejā man tika rādīts akmens darba cirvis un akmens kalts, kurus nesen uz muzeju atnesuši kādi skolēni. Senlietas pēc viņu stāstījuma atrastas kaut kur Kalnaziedu pilskalna rajonā. Precīzāka
atradumu vietas norāde nav zināma.

J.Urtāns (1993.g.):

Kalnaziedu pilskalns kādreiz atradās Daugavas senlejas malā, un to no divām pusēm apņēma dziļas gravas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas gravas pārvērtās par ūdenskrātuves līčiem. No ceturtās puses pilskalna nocietinājumi nav saglabājušies. Šobrīd pieminekļa nogāzē ierīkota estrāde. Arheoloģiskie pētījumi (1963, 1964, V.Urtāns; 1981, 1982, A.Stubavs, NJefimova) parādīja, ka pilskalns apdzīvots no I g.t.p.m.ē. beigām, kad tajā uzturējusies baltu kopiena, līdz mūsu ēras 9./10.gs. Tajā nav konstatētas citiem Piedaugavas pilskalniem raksturīgās intensīvās saimnieciskās darbības un tirdzniecisko sakaru pēdas, tāpēc Kalnaziedu pilskalns uzlūkojams par mazapdzīvotu 2. – 9./10.gs. patvēruma vietu, kurā briesmu brīžos slēpās ļaudis, kas apbedīti netālajā, tagad appludinātajā Lejasbitēnu kapulaukā. Kā agrākajā, tā vēlākajā pastāvēšanas laikā tas bija nocietināts ar baļķu aizsargsienām. Gar pilskalna malām, spriežot pēc atradumu koncentrācijas, grupējas arī celtnes. Visumā tajā atrasts maz senlietu. Kultūrslānī neatrada nevienu kaula vai raga priekšmetu, kas šī laika pieminekļiem ir īpaši raksturīgi atradumi. Tā kā nebija arī dzīvesvietā vienmēr sastopamo ēdienu atlieku – dzīvnieku kaulu, tad var domāt, ka šī materiāla sliktu saglabāšanos iespaidoja augsnes ķīmiskais sastāvs. Netālu,pašā Daugavas krastā atrodas Kalnaziedu Upurozols.

Kalnaziedu pilskalna aerofoto. Foto: J.Urtāns. NKMP arhīvs.

E.Brastiņš. Latvijas pilskalni (Vidzeme) (1930)

Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m.; uzmērots 24. aprīlī 1930. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis „pilskalns“ īsi atzīmēts L. o. Menar’a „Burgenlexikonā“ pie Aizkraukles Kalnziediem. Daudzās topogrāfiskās kārtīs ieviesusies kjūda un par Kalnaziedu mājām apzīmētas kādas citas, Kokneses pagastā esošās mājas. Patiesībā Kalnaziedi atrodas pie Aizkraukles Maurēnu ciemata nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta un 3 km. no Aizkrau kles dzelzceļa piestātnes.

Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Pilskalns“ skaitās Kalnaziedu māju zemē, ziemeļos no dzīvojamām ēkām. Viņš atrodas gleznainā apkārtnē un no tā atveras uz Daugavu un tās plašo ieleju krāšņas izredzes. Pats pilskalns celts uz kāda 17 m. augsta paugura, kas stāv ar galu pret dienvidiem un no trim pusēm apkampts dziļām gravām. Pa austrumpusē esošo gravu tek uz Daugavu neliels strautiņš.

Kalnaziedu „Pilskalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam līdzens plakums ieapaļa četrstūra veidā 110 m. garš un 80 m. plats. Izņemot ziemeļpusi, visapkārt plakumam kraujas kalna nogāzes, kas plakuma tuvumā dažus metrus no augšas, šķietas, mākslīgi nostāvinātas un apdarinātas. Vājāk aizsargātā ziemeļpusē, domājams, kādreiz bijuši kādi zemju darbi terašu, grāvju vai uzbedumu veidā. Tie vairs nav redzami, jo kalna plakums un nogāze ziemeļpusē tiek arta kopš neatminamiem laikiem. Arkls paspējis jau nogludināt varbūtējos zemju rakumus.

Pilskalniem parastā ieejas vieta varējusi atrasties tikai kalna plakuma ziemeļrietumos, jo šai vietā vēl tagad uzbrauc un nobrauc apsaimniekojot pilskalna laukus.

Visu pilskalna plakumu, it sevišķi viņa rietummalu uzejas pusē, apklāj melnzemes kārta, 10—30 cm. biezumā, kamēr citos apkārtējos laukos ir tikai māls un smilts. Pavirši aplūkojot mītņu kārtu, redzamas oglītes nelielā daudzumā. Arāji neko sevišķu nekad neesot kalnā atraduši. Visumā jānāk pie slēdziena, ka Kalnaziedu „Pilskalns“ pieskaitāms visvēlākam mūsu pilskalnu laikmetam un tas steigā celts nedrošos laikos.