E.Brastiņš par pilskalnu
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā. A. Bilenšteins šo pilskalnu kopš 60 gadiem apraksta sekojosi (Mag. Lett. Litt. Ges. 14,2):
„Dažas verstis no Lindiešu dienv.-austr. robežas cieši pie pašas Daugavas, Pilskalnu māju tuvumā, iepretī krogam, kas Vidzemes pusē, atrodas kāds pilskalns. Pilskalna ziemeļpusē atrodas grava, pa kuru kāda upīte tek uz Daugavu. Pilskalna sāni ir mākslīgi nostāvināti, taču pa daļai atkal noarti. Varens grāvis sargā pieeju no dienvid.-austrumiem, kur pieduras tuvējā augstiene. Garām grāvim uz plakuma malu esošais uzbedums ir 80 soļu garš, bet plakuma ziemeļmala 97, dienvidmala — 98 soļu gara. Apartam plakumam vidū krietna ieleja. Visā visumā kalns neatstāj sevišķa mākslīguma un stipruma iespaidu. Senos laikos kalnā vedušas it kā pakāpenes. Pats tur biju 1869. gada jūlijā“.
Pie šā apraksta piebilstams, ka uzbeduma augstums virs plakuma 3 m.; tas bojāts pasaules kara ierakumiem. Stipri cietis kara laikā arī plakums un sāni. Daļa ierakumu jau nolīdzināti tos aizberot. Pa uzjaukto melnzemi mētājas bez virpām taisītu trauku gabali, ogles un kauli. Uzeja, kas gājusi kalnam apkārt, senāk esot bijusi izbruģēta, bet kāds saimnieks akmeņus izlauzis un pārdevis.
Kalnā esot nauda aprakta, un daudzi mēģinājuši to atrast bet veltīgi. Reiz puisis ardams kalna pakājē atradis sudraba stīpu, itkā no kāda katliņa. Pirms kara kalnā esot atrastas arī tādas kā māla figūriņas. Kalns pastāvīgi grimstot dziļāk zemē.
Aplūkošanas laikā kalns stāvēja pamests atmatā, jo karā izpostītie saimnieki vēl nebija paguvuši atkopties. Pilskalna mītņu kārta ir tik dziļa, ka arkls tai sabojājis tikai niecīgu daļu.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.