E.Brastiņš par pilskalnu
„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā. Šai vietā senais krasts ir 14 m. augsts un to pārtrauc no Spolīšu puses pa ieleju tecēdams mazs valciņš, kas pāriet pļavas grāvjos. Krasta stūris, kas atmetas pret valciņu, šķietas mākslīgi paaugstināts lai radītu apaļu plakumu ap 20 m. caurmērā. Tādā kārtā Mūku kalns pēc sava izskata un lieluma atgādina jau iepriekš aprakstīto „Vīna kalnu“.
Senāk plakuma vidū esot bijusi bedre. Kara laikā kalnā bijuši krievu ierakumi, kas lielā mērā pārveidojuši senāko izskatu, sevišķi ziemeļos un rietumos. Nesen ierakumi nolīdzināti un apkārt Mūku kalnam ierīkota terasei līdzīga uzeja ar apstādījumiem.
Pirms kara Mūku kalnā rakts, pie kam atrasti cilvēku kauli, rotas lietas, apdeguši koki. Kara tranšejas rokot atrasts dzelzs šķēps. Redzams, ka šī vieta kādreiz izlietota arī kā kapsēta.
Mītņu kārta kādu metru bieza un stipri sajaukta ar dzīvu zemi. Kalnu ieslēdz arami lauki, bet kalna tuvākā apkārtnē tie neuzrāda mītņu atliekas vai melnzemi.
Par kalna izcelšanos un nozīmi pastāv dažas teikas. Pēc vecu ļaužu nostāstiem kalnu esot sanesuši ķiverēm Napoleona kareivji. Mūku kalnā esot pils bijusi, kas nodedzināta un apmesta zemēm. Kalnā vecos laikos esot ļaudis spīdzināti un dedzināti.
Mūku kalna veids un nosaukums ļauj iedomāties, ka viņa izcelšanās ir kādā sakarībā ar kristīgās ticības ievešanu. Varbūt tā ir pirmo vācu tirgot. apcietināta nometne. Šādas aizdomas esam izteikuši arī par 4 km. austrumos esošo „Vīna kalnu“.
Literātūrā īsus aprakstus par Mūku kalnu sniedzis tikai v. Lovis of Menars (S. B. Rig 1905. 41. un 85. lp.; die Dūna von der Ogerm. 59. lp.)
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.