2017. gada rudenī arheologs Raimonds Rozenvalds aerolāzerskenēšanas materiālos bija ieraudzījis vietu, kas atgādināja pilskalnu. Biju mēģinājis šo vietu apsekot 2017. gada 22. decembrī, tomēr ceļš uz “Driģenēm” toreiz nebija izbraucams.
Vieta, piedaloties R. Rozenvaldam, tika uzmeklēta 2018. gada 27. maijā. Tuvākais orientieris ir Driģeņu mājas un ezers (kartē – Drigines ezers). Driģeņu māju nosaukums ir 1937. gada latviskojums [Ilūkstes apriņķis 1937], tomēr tāda paša vai līdzīga nosaukuma ezers liecina par vietas nosaukuma ilgstošāku tradīciju.
Pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no “Driģenēm”. Tas ierīkots šaurā ZR–DA virzienā orientētā kalna kauprē, kas abos galos ir nodalīta ar vaļņiem un grāvjiem. Visa kaupre, tās nogāzes un apkārtne pāraugusi ar brikšņiem un krūmiem; tur pirms kādiem gadiem ir bijusi kailcirte. Spriežot pēc celmiem, cirsti lieli lapu koki. Kaupres ZA pusē ir aizaugošais Melnais ezeriņš (kartē – Malnais ezereņš); tur, pakājē starp kaupri un ezeru, ir vēl bijusi vieta senam ceļam, kas reljefā iezīmējas arī tagad. Pretējā pusē kaupre ir stāva, strauji nokrīt un izbeidzas tagad uzplūdušā vai bebru uzpludinātā dūkstī. Pilskalna vietā kaupre plānā ir nedaudz izliekta. Virs ūdeņiem tā paceļas par apmēram desmit metriem. ZR galā kaupre ir nodalīta ar valni, grāvi, valni, grāvi un pārdesmit centimetrus augstu valni jau plakuma galā. Vaļņu augstums ap 1–1,5 m. Pāri grāvjiem un vaļņiem ved nedaudz zemē iegrauzusies zvēru taka, kas varbūt uzrāda seno ieejas vietu. Pretējā, DA galā, ir bijuši līdzīgi nocietinājumi: skatot no ārpuses, – grāvis, valnis, grāvis, valnis, grāvis un zems pacēlums pilskalna plakuma galā. Abos pilskalna galos nocietinājumu grāvji turpinās arī abās pilskalna nogāzēs – gandrīz līdz pakājei. Pilskalna ZA nogāzē, ap 4 m zem plakuma līmeņa, tikai pilskalna vidusdaļā, ir terase, kas ar pilskalna galu nocietinājumiem nesavienojas. Pilskalna DA gala nocietinājumi postīti ar Pirmā pasaules kara laika tranšeju un blindāžas bedri. Kara laika nocietinājumos saraktas mūsdienu mantraču bedres; zeme – mālaina grants. Pilskalnā un tā pakājē ir vēl citi kara laika nocietinājumi. Pilskalna plakums ir nedaudz viļņots, maz izlīdzināts, ļoti šaurs – tikai 10–15 m plats un ap 65 m garš. Izteikts kultūrslānis nekur nav ieraugāms, lai gan vietām zeme pilskalna plakumā ir it kā tumšāka. Abu galu nocietinājumos, tāpat plakumā un nogāzēs, ir vairāki palieli akmeņi.
Šķiet, ka jaunatklātais Driģeņu pilskalns pieskaitāms tā sauktajiem patvēruma pilskalniem, kas ir bijuši samērā labi nocietināti, tomēr tiem trūkst kultūrslāņa. Šādi pilskalni lielākoties datējami ar m. ē. I g. t. Atzīmējams, ka ap 900 m uz ZR no Driģeņu pilskalna atrodas jau zināmais un aprakstītais Sidrabiņu pilskalns [Brastiņš 1926: 81–82; Urtāns 2006: 125–128]. Aptaujājot apkārtnes iedzīvotājus, izrādījās, ka pilskalns viņiem nav zināms; nav zināma arī nekāda mutvārdu tradīcija [Želtkovska, Holsta 2018]. Par Driģeņu pilskalna jaunatklāšanu sniegta informācija dažādās publikācijās [Urtāns 2018a; Latgalē 2018; Jemeļjanova 2018; Sprūde 2018b; Urtāns 2018d].
