Alšvangas Dižgabalkalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 14. augusta 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Starp Alšvangas ordeņa laikos celto pili, kura līdz šim laikam vēl uzglabājusies nenopostīta, un katoļu baznīcu, atrodas Dzirnezera malā savrup stāvošs 8—10 m. augsts, iegarens pakalns.

Šo pakalnu dēvē par “Dižgabalkalnu”. Tomēr, neraugoties uz jaunākos laikos iegūto nosaukumu, kurš cēlies tad, kad par “pilskalnu” paliek ordeņa pilsvieta, šis Dižgabalu kalns uzlūkojams kā vecais kuršu pilskalns. Lai no dabas nepietiekoši stāvo uzkalnu piemērotu apcietinājuma vajadzībām, tad visapkārt mala izrakta terases veidā. Šaī pilskalnā terase uzglabājusies visredzamāk un apcietinājums uzlūkojams kā tipiskākais piemērs terasētam pilskalnam.

Alšvangas apkārtnes plāns. Mērogs 1 : 50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dižgabalkalna virsējais plakums 22 in. plats un 54 m. garš elipses veidā. Terases platums ap 9 m. un tā sākas 3 – 4 m. zemāk par plakumu. Mītņu slānis kā plakumā tā arī terasē ap 2 m. dziļš. Tas satur ogles, trauku atliekas un bronzas gabaliņus. Kalna ziem.-rietumu stūris nopostīts granti grābjot, bet citādi kalns uzglabājies neaizkarts.

Alšvangas Dižgabalu kalns no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ļaudis melš, ka Dižgabalu kalnu esot vergu laikos licis sanest lielskungs Šverins un ka kalnā esot senāk caurums bijis. Kurzemes un Zemgales maršalam Johanam Ulricham Šverinam, Alšvangas īpašniekam no 1632. g. pieder Alšvangas novada vēsturē liela loma. Dzīvodams ilgāku laiku Polijā, tas tapis par līgavaini kādai daiļai polietei, kura solījusies iziet pie viņa par sievu tikai tad, kad tas pieņemšot katoļu ticību un padarīšot katoļticīgus visus savus ļaudis. No šā laika arī Alšvangas iedzīvotāji visi katoļticīgi un nēsā poliskus apģērbus līdz šai baltai dienai.

Vēstures dokumentos apvidus minēts 1230.g. kā Aliswanges, bet 1253. g. kā Alsvanghen.