Ratinieku pilskalns

Ratinieku pilskalna kartoshēma. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”

Ratinieku pilskalna apkārtne 1916. gada kartē. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”

Pilskalns apsekots 2005. gada 30. aprīlī Rēzeknes novadpētniekam un dzejniekam Pōvulam Ratinīkam pieaicinot Juri Urtānu. Par Ratinieku kapu kalnu teikas vēsta, ka kapsētas kalns esot saukts par Kurgānu un rokām esot samests virs kāda karavadoņa kapa. Vārds kurgāns nav raksturīgs Latvijas tradīcijai. Tas nāk no krievu valodas un vēl tālāk – no stepju klejotājtautām, jo stepē kurgāni ir raksturīgas vietas. Vārdu kurgāns savā ziņojumā lietojis 20. gs. 30. gados pazīstamais Rēzeknes ārsts M.Poļaks.

Ratinieku pilskalna aerofoto. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”

Iespējams, ka nostāsts par zem kalna apglabāto karavadoni vēlāk kļuva aktuāls tāpēc, ka kalnā tika ierīkota kapsēta. P.Ratinīks atcerējās, ka 1942. gadā kalna rietumu nogāzē, netālu no vietas, kur 2005. gada 30. aprīlī tika konstatēts kultūrslāņa atsegums, apglabāta viņa vecāmāte. Kapa bedri rokot, atraduši poda lausku kaudzi un veselu krūzi. Tā nonākusi kādā Ratnieku sādžas pirtī un vairākus gadus lietota par ūdens smeļamo trauku. Pirtij nodegot, arī krūze gājusi zudumā.

2005. gada 1.-3. oktobrī jaunatklātajā Ratinieku pilskalnā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kas izraisīja pastiprinātu masu mediju interesi.

Kādeizējās Ratinieku sādžas kapsētas kalns atrodas ap 0,5 km uz dienvidaustrumiem no dzelzceļa stacijas Rēzekne II – pie Jupatovkas ielas. Kapsētas oficiālā adrese ir Jupatovkas iela 3c; mūsdienu Rēzeknes pilsētas kartēs kapu kalns tiek saukts par Jupatovkas Vecajiem kapiem. No rietumu, ziemeļu un austrumu puses kalnu apņem padomju laiku rūpnieciskā apbūve; uz dienvidiem ir Jupatovkas iela, aiz tās – benzīntanks. Kapsēta ierakstīta Rēzeknes zemes grāmatā uz Rēzeknes Romas katoļu baznīcas vārda.

Kapsētas kalns ir 8 m augsts, iegarens aptuveni ziemeļu-ziemeļaustrumu dienvidu-dienvidrietumu virzienā orientēts, reljefā norobežots izcēlums ar pastāvām nogāzēm un nolīdzinātu virsmu, kuras laukums ir ap 40 x 20 m. Stāvākas ir kalna austrumu un rietumu nogāzes, ziemeļu nogāze, šķiet, nolīdzināta, bet stāvajā dienvidu nogāzē līdz pašai kalna pakājei ir apbedījumi.

• J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.