Dzintares pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 26. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.

Dzinteres pilskalnu apkārtne. Mērogs 1 :21 000 . E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šim nevisai stipram pilskalnam kuršu cīņu vēsturē ierādīta redzama vieta, jo tur 1261. g. varoņu nāvē nobeidzās leišu garnizons, kurš pēc Durbes kaujas no vācu virskundzības atkritušiem kuršiem sūtīts palīgos. Šo notikumu spilgti apgaismo Rīmju kronika: Pa tam karaspēks nonāca Kurzemē labā kārtībā. To sarīkojuši, brāļi, kas bij Kuldīgā, sacīja klaji un gaiši: “Dievs grib mūs bēdās iepriecēt. Lai tad saceļamies pret ļaunajiem kuršiem, saviem kaimiņiem.” Tad paņēmuši, ko vien varēdami sadabūt, kalpus un kuršus, tie jāja karaspēkam pretīm, kas vēl bij ceļā. Karaspēka mestrs gan saņēma Kuldīgas brāļus, sacīdams: “Man jādzird, kādu padomu jūs dodiet. Priecājos, ka jūs vēl dzīvi.” Pēc viņu padoma viņš tūdaļ nogāja pie kādas pils, Dzintere (Sinteles) vārdā, kas tur bij tuvumā. Tur leiši piemita bez bēdām, kalpodami par algu un turēdami uz kuršiem labu prātu. Pie pils nonācis, kristīto karaspēks atpūtās to nakti līdz rītam agri. Tad tie pilij bruka ar joni virsū lielā cīņā. Kristītiem viss iznāca par labu, jo uzbrukt visiem prāts nestin nesās. Grāvi piepildījuši ar kokiem, tie to aizdedzināja. Bet pilī piemita dažs labs, kas bij no leišiem atnācis, kā jau pirmāk dzirdējāt; tagad tie labprāt būtu atdevuši savu algu un sudrabu un zeltu turklāt, kauču vien dabūdami aizjāt projām, brāļu neaizķerti. Kad grāvis bij aizdedzināts, uguns tūdaļ sakāpa pilī ar lielām liesmām. Uguns applētās visapkārt, un tomēr leiši stāvēja pašā svelmes vidū, cīnīdamies pret brāļu karaspēku Tie bij negantā prātā, liesmās ciezdami un nāvi redzēdami acu priekšā, no kuras vairs nevarēja glābties.

Dzinteres pilskalns un grāvis no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tad tiem tur bij jāpamet sava dzīvība; tos apkāva pašā liesmu vidū. Bet karaspēks no uguns iznesa arī daudz laupījuma, tas tiesa. Kas no kuršiem bij vecāki par vienpadsmit gadiem, tos visus apkāva un iemeta atpakaļ liesmās. (M. Šiliņa tulk.)

Par šo traģēdiju liecina vēl pilskalna mitņu slānī atrodamā sagruzdusē labība, no kuras paraugs redzams Etnogrāfiskā muzejā.

Kurzemes dalīšanas dokumentos Dzinteres apvidus saukts par Sintere, Zyntere.