Naukšēnu Kābele

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 30. aprilī 1930. g.

Naukšēnu “Kabeles” šķērsgriezums pa A-B; M. 1:1000

Norādījumus, ka Naukšēnu tuvuma pie Rūjas upes ir kaut kas līdzīgs pilskalnam, deva skolotājs Lancmanis. Apkārtni pārmeklējot, te tiešām atradās kāda apcietināta vieta Naukšēnu muižas parkā, vienu klm. rietumos muižai, Rūjas kreisajā krastā. Apkārtnē šo pilskalnu sauc „Kabele”, bet ļaudis nezin kā šis nosaukums cēlies.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Šeit starp muižas parku un Rūju izplešas pļava, kuru pārtrauc upmalā šaura, 50m. plata un ap 10 m. augsta kaupre. Tā apaugusi biezu skujkoku mežu un krūmiem, kādēļ par gabalu raugoties nekāds kalns nav manāms. Šai kalna kauprē ierīkots apcietinājums, norobežojot plakumu grāvjiem. Plakums paceļas 10 m. virs Rūjas upes līmeņa un tā platums ir 25 m. Austrumu galā ir viens uzbedums starp diviem grāvjiem. No galvenā grāvja dibena skaitot uzbeduma augstums ir 4m. Pilskalna rietumgala ir trīsi uzbedumi, kas atšķirti grāvjiem viens no otra. Pirmais uzbedums, no plakuma skaitot, ir 4m. augsts un 55 m. garš, Viņam priekšā 6 m. plats aizsarggrāvis. Aiz pirmā uzbeduma atrodas otris 2 m dziļš un 10 m. plats grāvis aiz kura stāv otris, tikai 20 m. garš uzbedums. Pats pēdējais, ārējais uzbedums ir 50 m, garš un I—2 m. augsts. Visu uzbedumu kraujumi vienlīdz stāvi un grūti kāpjami. Uzeja nav skaidri nosakāma, bet tā varētu būt kalna austrumgalā.

Naukšēnu “Kabele” no ziem.-austrumiem

Nekādu sevišķu postījumu šim kalnam nav, izņemot kādu grants bedri plakuma austrumu galā un rakuma bedri pašā plakumā.

Par pilskalnu stāsta teiku, ka zviedru laikos „Kabelē” esot stāvējuši lielgabali ar kuriem esot apšaudīta Rūjienas pils.

Pilskalns pārklāts 30-40 cm. biezu akmeņainu un ogļainu mītņu kārtu.