E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 15. jūlijā 1927. g.
Vecvīkšenu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
Maju vārdi Vīkšeji, Vīkšēni, Vīksnes v. tml. var modināt zināmu interesi senās reliģijas pētītājiem. Ir ziņas, ka par vīkšējiem saukti senie latviešu reliģisko ceremoniju vadītāji jeb priesteri. Šis vārds lietots vēl kristīgos laikos, tikai sagrozītā nozīmē „Draudzes Curatores” (sk. Rohkas – grām. Dieva kalpoš. Cerem. 1708.) Tādā kārtā Vecvīkšēni norādītu, ka šo māju robežās esošais apcietinājums ir vai nu kulta vieta, vai senā vīkšēja apcietinātā dzīves vieta. Tomēr nav novērots, ka Ūsiņa kalni, Jāņa kalni, Saules kalni, Baznīcas kalni v. c. vietas ar kultiskiem nosaukumiem būtu bijušas apcietinātas.
Vecvīkšēnu apcietinājumu dēvē „Pilskalns” un tas īsteni atrodas Pilskalnu jaunsaimniecības zemē, kas tikko radusies uz Vecvīkšēnu zemes un pieder agron. Ant. Kalniņam (Skaņkalnes pagastā).
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
Pats pilskalns stāv gabaliņu ziem.-austrumos Pilskalniem, un ziemeļos Vīkšēniem, 2 klm. dienvidos Salaces upei, 3 klm. no Mazsalaces. Gar pilskalnu uz Salaci tek neliela upīte un viņas kreisajā krastā arī atrodas aprakstāmais pilskalns. Tas ierīkots uz zemes meles, kas radusies starp upītes krastu un mazas tecītes grāvu. Ar taisnu grāvi mēles gals atdalīts no pārējā līdzenuma. Grāvja zemes uzbestas ap 1 m. augstā uzbedumā, kas turpinājās visapkārt gar plakuma malām, brīžiem pieplakdams, tad atkal paceldamies. Ieejas vieta redzama plakuma ziem.-austrumos, kur uzbedums pārtraukts. Ziemeļu sans pilskalnam lēzens, tāpēc šeit rakts grāvis, kas tagad tikai 0,5 m. dziļš. Pret upītēm esošie sāni jau no dabas krauji un ieslīgst dumbrājos.
Vecvīkšēnu “Pilskalns” no austrumiem
Kalna plakums gandrīz pareizs četrstūris 40 m. garš. 50 m. plats. Plakuma austrummalā redzamas divas bedres, kas, šķietams, saistītas ar kalna ierīci. Tomēr iet teika, ka šeit esot zeltu rakuši un tā radušās minētās bedres. Bet var jau būt, ka zelts meklēts jau esošās bedrēs.
Šis pilskalns uzglabājies nenopostīts un viņa nelielie zemju darbi skaidri saskatāmi. Kalna apcietinājums nav pieskaitāms spēcīgiem un tas nav bijis ilgi apdzīvots. Mītņu kārta sastopama tikai dažās vietās un tā sniedz oglītes un apdegušu mālu.
