Matras pilskalna apkartnes plāns, mēroga 1:21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Nepilnu kilometru ziem.-rietumos Mātras muižai ir daudz metru augsta krante, vērsta pret 6 kilometri attālo jūru. Tā ir senējs jūras krasts, kas kādreiz atkāpies uz rietumiem, pamezdams vietu zemām, krūmainām pļavām. Vecajā krastā, pie Kalnmaļu mājām, ūdens izgrauzis dzīļu gravu. Šās gravas ziemeļu pusē atrodas vieta, dēvēta par pilskalnu.
Šis pilskalns ierīkots uz zemes stūra, ko izveidojis vecais jūras krasts un viņu šķērsojošā grava. Pilskalna plakuma ziemeļu un austrumu pusē redzama aizarta grāvja vieta. Pilskalns pēc izskata ir neuzkrītošs un tāpēc tālākā apkārtnē nepazīstams. 23. augustā 1922. g. apmeklējot 1 kil. šim pilskalnam ziemeļos esošo Zviedru kalnu, neviens no apkārtējiem iedzīvotājiem nezināja pateikt, ka tuvumā ir pilskalns. Aiz šā iemesla arī Mātras pilskalns palicis neuzmērots.
Pilskalnu uzdevis pēcāk skolotājs Sudmalis, kurš Liepājas apkārtni sīki pārmeklējis. Ziņas par šās vietas nosaukumu tas ievācis no Kalnmaļu saimnieka. Pēdējais arī stāstījis, ka pilskalnā arot atrodot ogles, saktas, māla trauku gabalus un dzintaru. Daļa atrasto priekšmetu nodoti Liepājas jaunierīkotam muzejam.
Šis jaunatrastais pilskalns, bez šaubu, zīmējas uz 1253. gadā senrakstos minēto Matre.
No šejienes kādu kilometru uz rietumiem atrodas apkārtnē pazīstamais “Lielais akmens“. Šo milzīgo akmeni vedis reiz savos ratos sirms vecītis. Ceļā uznācis bargs pērkona negaiss, vecītis iztrūcies un akmeni pametis zemē. Pasaules karā vācu kareivji akmenī iecirtuši uzrakstu “Weltkrieg 1914-1916”.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
