Šo apcietināto vietu uzgājis un konstatējis skolotājs J. Sudmalis. Tā atrodas 3 kilometrus dienvidos Ciravas muižai, netālu no Akmeņu mazmuižas, tai vietā, kur Akmenes upīte ietek Durbē. Parastā tipa pilskalns šeit ierīkots uz zemes raga, kas no dienvidiem un ziemeļiem iesniedzas apkārtējās pļavās, apkārt tam apvījas Akmenes upīte. Uzbedums un grāvis atrodas plakuma dienvidus galā. Tomēr vaļņa augstums, ka arī grāvja dziļums vairs līdzinās tikai vienam metram, jo grāvis pa daļai aizbērts ar uzbeduma zemēm ierīkojot ceļu jaunsaimniecībai, kūjas puse plūdu aizskalota. Plakums tikai 3 —4 m. augstāks par apkārtni un tāpēc apcietinājums nav pieskaitāms stiprajiem.
Bez šaubu, kādreizējais pilskalns nosaukts par Blieķu kalnu tamdēļ, ka šeit senos laikos esot bijusi muižas veļas mazgātava. Pārbaudītais mītņu slānis izrādījās tipisks ikvienam pilskalnam un ap pusmetra dziļš.
Blieķu kalnam ziem,-rietumos, Durbes otrā krastmalā, Buča māju zemē ir ievērojami senkapi. Tur lielā vairumā izraktas dažādas bronzas rotas lietas, kas aizvestas uz Berlīni, Maskavu un Helsingforsu.
Buču mājas īpašnieks stāstīja, ka vācu okupacijas laikā viņa saimniecību izglābuši no panīkšanas viņa senkapi. Ar kapu mantām tas pielabinājis ikvienu bargu vācu kungu un bez tam vēl labu grasi nopelnījis. Senkapos rakuši visi, kam vien nebijis slinkums.
Tomēr Buču mājas saimnieks domā, ka blakām izraktām kapenēm esot vēl daudzas neatraktas.
Domājams, ka aprakstītais pilskalns piederējis kādreizējam Dzērves novadam, kurš senrakstos minēts kā Gerwe, Serwe (1253.). Arī tagadējais Ciravas nosaukums cēlies no šā vārda. Nepārgrozīts tas uzglabājies kā tuvējās Dzērves muižas nosaukums.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.