Pirms Dzirkaļu pilskalna informatīvās plāksnes atklāšanas pasākuma dalībniekiem bija uzdevums – iepazīt pilskalnu, dodoties arheologa un pilskalna īpašnieka Jura Urtāna vadītā ekskursijā. Uzdevums ļoti interesants, bet nemaz ne tik vienkāršs, jo pilskalna saimnieka vadībā bija gan jābrien caur brikšņiem, gan jākāpj pa stāvām nogāzēm, izvairoties no meža zvēru alām un mantraču izraktām bedrēm. Daudziem bija grūti noticēt, ka aizaugusī vieta patiesībā ir aptuveni 700 līdz tūkstoš gadu sens zirgu un jātnieku ceļš – ceļš, pa kuru kādreiz uz pilskalnu devās tā iemītnieki. Jura Urtāna stāstījums ļāva iztēloties, kāds pilskalns izskatījās pirms tūkstoš gadiem un kā ritēja to laiku cilvēku dzīve. Vairāk par šīs vietas vēsturi ļāva uzzināt pirms diviem gadiem veiktie arheoloģiskie izrakumi, kas bija pirmie šajā pilskalnā. Arheologs Juris Urtāns stāsta: “Pilskalns ir pastāvējis vairāk nekā tūkstoš gadus. Mēs droši zinām, ka tas ir beidzis pastāvēt otrā gadu tūkstoša pašā sākumā – 10. vai 11.gadsimtā. Kad to sākuši izmantot, precīzi nevar pateikt, bet varētu būt kādu gadsimtu pirms mūsu ēras. Cilvēki, kas šeit dzīvoja, neapšaubāmi bija balti. Kā jau ap centru, apkārt pilskalnam ir gan senie ceļi, gan senie tīrumi, kulta vieta, ūdens ņemšanas vieta, ganības, lauki, kapi... viss, ko vajadzēja cilvēkiem. Tikai, protams, tagad to visu slēpj mežs.” Pēc senā ceļa, pilskalna terašu, plakuma un citu vietu apskates apmeklētāji pulcējās pie jaunā informatīvā stenda, kurš tapis, īstenojot biedrības “Silta sirds” iesniegto un Krustpils novada pašvaldības finansēto projektu. Informatīvajā stendā iekļauta informācija par pilskalna vēsturi, arheoloģisko izrakumu rezultātiem, kā arī skices ar pilskalna pils un apbūves vīziju un reljefa modeli. Ideja par to, ka pilskalnu nepieciešams popularizēt, radās biedrības “Silta sirds” valdes loceklei Mārītei Polei. “Ideja radās pērn rudenī,” stāsta Mārīte. “Mans dēls atveda mani uz pilskalnu. Lai gan mēs šajā apkārtnē dzīvojam kopš 1989.gada, es šeit visu apskatīju tikai pagājušogad. Un tad mani pārņēma enerģija, ka kaut ko vajag darīt, lai visi redz, ka novadā ir tāda vieta. Jāpiebilst, ka šī vieta ir ievērojama ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. To pierāda fakts, ka Dzirkaļu pilskalnam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs, kas tika pacelts blakus informatīvajam stendam. Ņemot vērā šīs vietas nozīmību, būtu lietderīgi organizēt ekskursijas pa pilskalnu, bet pagaidām biedrībai nav līdzekļu, lai šo ieceri īstenotu. “Mums ir doma startēt jebkādos projektos, lai turpināto iesākto, piemēram, lai veco ceļu, pa kuru mēs gājām, nomarķētu, izveidotu taku,” stāsta Mārīte Pole. Dzirkaļu pilskalns atrodas Krustpils novada Kūku pagasta teritorijā. Braucot no Jēkabpils puses pa Jēkabpils – Rēzekne šoseju, gabaliņu pirms Kūkām jānogriežas pa labi. Tagad pilskalnu atrast nav grūti, jo projekta laikā tika izveidotas norādes, kas ļauj bez maldīšanās nokļūt līdz pilskalnam un informatīvajai plāksnei. Pirmā norāde izvietota šosejas malā pie pagrieziena. /Sandra Paegļkalne/