Silenes Augstais kalns Esmu šo pilskalnu meža biezoknī apmeklējis vēl zemgaļu dienās 80.gadu beigās. Toreiz ar kājām nogājām no Žagares uz Sileni un tad uz Tērveti. Pilskalns bija biezi apaudzis ar mežu un āpšu izrakņāts.Tagad tas ir iztīrīts, bet kalna pakājē ir ierīkota arī atpūtas vieta, lai gan āpši kalnu nav pametuši.Sila Augstais kalns atrodas tūlīt aiz Sila kapiem pie pašas Lietuvas robežas. Tuvāk ir Augstkalne, tomēr tas ir Vilces pagastā.Tur aiz kapiem ir maziņa norādes zīme kalna virzienā. 20 m augstais pilskalns bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Pie stipri nocietinātā pilskalna pastāvējušas divas priekšpilis. Kultūrvēsturnieks A. Bīlenšteins 1892. g. izteicis hipotēzi, ka šeit atradusies seno zemgaļu Silenes pils. Vēsturnieki uzskata, ka tur atradies Zemgales dalīšanas līgumā minētās Silenes zemes centrs. Arheologi konstatējuši, ka pie pilskalna atradusies arī senpilsēta. Saskaņā ar citu hipotēzi, Silenes Augstajā kalnā meklējama Atskaņu hronikā minētā Sidabrene. Silene (latīņu: Sillene) bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz zemgaļu Upītes un Saules zemes robežām. Mūsdienās Silenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas Žeimele, Pasvale, Linkuva, Jonišķi, Pakrojis un Latvijas Vilce un Augstkalne. Silenes sastāvā tajā laikā ieskaitīta arī Sidrabenes zeme. Pēc Augusta Bīlenšteina uzskata Silenes zemes galvenais pilskalns ir bijis Silenes Augstais kalns tagadējā Vilces pagastā. Laikam pēc šī tad iepauzēšu ar pilskalniem līdz rudenim, kad lapas nobirs. Foto: Vigo Leitholds 16.04.2018
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.