Berzīnes pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.: uzmērots 24. jūnijā 1926. g.

“Berzīnes kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

“Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.

Starij-Zamok jeb “Tarzamka” zeme sadalīta iecirkņos un Vitebskas zemes bankas pārdota pa gabaliem 1899. g. Pilskalns atrodas 9. gabalā Antona Slavicka 14 ha lielā īpašumā, dienvidos Belauskas ciemam.

Apkārtnes plāns M 1: 75000.

Šajā apvidū maz augstu vietu. Rietumos izklājušies Lubānes klāni desmitiem km; — austrumos smilšaini sili un līdzenumi; tikai pilskalna apkārtnē paceļas ap 20 m. augstumā mālaina uzkalne, kuru aizņēmuši Birži, Domopole, Belauska, Paulīnova un vēl daži citi ciemi. Vienā no šās augstienes atzarojumiem dienvidu galā ierīkots jau minētais pilskalns. Pa apakšu, austrumpusē kalnam, tek Pauklas upīte.

Starij-Zamok “Berzines kalns” no rietumiem

Pilskalns 15 m. augsts. Viņa plakums ap 75 m. garš, 25 m. plats. Abos galos tas norobežots ap 3 m. augstiem uzbedumiem. Bedumi ārpus galveniem grāvjiem varētu būt vēlāk celti pils apcietinājumi. It īpaši to varētu teikt par dienvidgalu, kur tie labāk uzglabājušies. Plakumā, vairāk dienvidpusē, ir paaugstinājums, kurš varējis būt kāda mazāka pilskalna uzbedums, bet varbūt arī dabīgs cilnis. Par zemju darbiem šai gadījumā nevar droši runāt, jo pilskalnā kopš 30 gadiem ierīkoti Biržu katoļu draudzes kapi un visa kalna virsa no vienas vietas sarakta. Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kura sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuras nav uzglabātas.

Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.

Kapi pilskalna plakumā jau pierakti un kapsēta paplašināta uz ziemeļpusi ārpus pilskalna grāvja. Visapkārt veciem un jauniem kapiem ir rakts 1 m. dziļš grāvis, kura zemes uzbestas tam iekšmalā. Šie vēlākie bedumi stipri sapostījuši pirmākos zemju darbus.

Trijus gadus pēc kapu ierīkošanas šai pilskalnā uzcelta arī kapliča.

Kalns tagad apaudzis kokiem, krūmiem un nātrām.

Kalnā esot skleps, kurā glabājoties nauda. – Kalnā esot daznīca apgrimusi. – Kalnā esot kreposts bijis.

Šo pilskalnu piemin Bīlensteins un apraksta Rikovs. Pēdējais devis arī šā kalna zīmējumu.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.