„Gorodine” — nejauši atrasts pilskalns. Tas atrodas 3 km. ziemeļos Rāznas austrumlīcim Rāznas pag. Rēzeknes apr. starp Ladušu un Lāču ciemiem. Senāk šā pilskalna ziemeļpuse piederējusi Žagatu pusmuižai, bet dienvidi Dūkstigala muižai. Muižu zemes reducējot, kalns kā piegriezums ietilpst Ladušu un Lāču ciemiem.
Apcietinājums ierīkots uz samērā lēzenas zemes mēles, kas iestiepjas no Ladušu puses purvā. Šās zemes mēles augstums 14 m. un tā lēzeni ieslīkst purvā.
Lēzenie kalna sāni nocietināti terasēm, uzbedumiem un grāvjiem. Visskaidrāk grāvji un uzbedumi uzglabājušies dienvidos un rietumos. Ziemeļu un austrumu puses no dabas stāvākas un tāpēc tur redzamas tikai 2 terases, kas tagad stipri aizmilšušas. Uzbedumu augstums ap 1 m. skaitot no grāvja dibena, bet citur arī mazāks.
Plakums trijstūraini apaļš, 50—60 m. caurmērā. Pret vidu tas dažus metrus kumpens.
Pilskalnu sedz mītņu kārta 0,5—1 m. biezumā. Mītņu kārta ir melna un satura parastās trauku lauskas. Ilgi atpakaļ pilskalns arts. Tomēr viņa cilnis uzglabājies samērā labi. Tagad kalns apaudzis krūmiem un mežu.
Jaunie pilskalna īpašnieki nodomājuši šeit ietaisīt līdumu, bet šis nodoms jātraucē pieminekļu valdei.
Par pilskalnu pauž sekošu teiku:
„Gorodinei” dienvidus pusē esošā dūkstiņā reiz kara laikos nogrimusi naudas lāde ar visiem vedējiem. Kāds Ladušu vīrs pieguļā gulēdams redzējis sapni. Tam rādījies, ka triju ticību ļaudīm izdošoties naudas lādi no dūkstes izcelt. Pats sapņotājs bijis vecticībnieks; paņēmis palīgos vienu katoli un otru pareizticīgo, visi trīs sākuši naudas lādi izcelt. Kad lāde bijusi gandrīz jau laukā, vecticībnieks nodomājis, ka nebūtu labi dalīties ar citiem, paturēšot naudu viens pats. Bet tūdaļ naudas lāde skanēdama nogrimusi atpakaļ dūkstē.
Šādas aizaugušas ūdens bedres, kā pieminētā dūkste, redzamas arī dažu citu pilskalnu tuvumā.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.