Grobiņas pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 21. jūlija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Grobiņas pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vecā kuršu pilsvieta pie Grobiņas atrodas iepretī ordeņa pils počām, pilsētas rietumpusē. To apskalo no trim pusēm tagadējais dzirnavu ezers. Pilskalna plakums paceļas virs ezera līmeņa 5. m. un viņa sāni ir pietiekoši stāvi. Plakuma austruma galā ir 2 in. augsts uzbedums, kūpam plakana virsa un tas aizņem gandrīz trešdaļu no visa pilskalna. Šāds plakanu virsu uzbedums ir neparasts pārējos kuršu pilskalnos, bet trūkst tomēr norādījumu, ka Grobiņas pilskalna uzbedums būtu vēsturīgā laikā pārveidots. Pašlaik pilskalnā ierīkots pilsētas parks, kas tomēr maz bojājis pilskalna veidu un izskatu.

Grobiņas apkārtnes plāns. Mērogs 1:21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pārbaudot mītņu slāni izrādījās, ka plakumā tas 1 m. dziļš, bet plakanajā uzbedumā tas sasniedz tikai pusmetra dziļumu. Mītņu slānis satur daudz ogļu un kaula drumslu.

Grobiņas pilskalns pieskaitāms plašākām kuršu pilsvietām un līdzinājās to Kurzemes pilskalnu lielumam, ap kuriem notiek kara darbi un cīņas ar vācu iekarotājiem, piem. Dzintere, Aizpute, Laža u. c. Minēto piļu liktenis pārsteidz Grobiņas pili 1263. g., kad mestra Vernera valdīšanas laikā, ordeņa karaspēks no Kuldīgas nākdams pa ceļam nodedzina Lažas un Markaišu pilis un nonāk pie Grobiņas. Attiecīga vieta Rīmju kronikā M.Šiliņa tulkojumā sekoši skan: “Joprojām tie (vācieši) ar savu pulku nogāja pie kādas pils, ko sauc par Grobiņu (Grubin). Tur arī nevarēja būt citādi, brāļu spēka piespiesti, tie (kurši) nonāca no pils zemē un palika dzīvi ar savu īpašu norunu. Bet dzīvot viņus tur nepameta: pili nodedzināja tīri klaji, un nevienam tas darbs nebij par nepatikšanu. Tā šaī gaitā Kurzemē nodedzināja trīs pilis. Kas tomēr ar savu īpašu līgumu bij nākuši pie brāļiem, tos drīzumā sveikus veselus visus noveda uz Kuldīgu un pameta tur viņus līdz ar sievām un bērniem. Kad Dievam bij tas gods noticis, kā nupat dzirdējāt, brāļu karaspēks saposās iet un gana sarīkotu to redzēja diženi jājam cauri Kurzemi uz jūrmalu. Rīgā tie nonāca sveiki veseli”.

Grobiņas pilskalns no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Redzams, ka sava nelielā augstuma dēļ, Grobiņas pilskalns nav varējis pretī stāvēt uzbrucējiem un pils iemītnieki turējuši par prātīgāku darbu ar labu padoties, nekā pieņemt cīņu kuras gala iznākums bez šaubām nebūtu tiem labvēlīgs.