Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 31. jūlija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vecpils pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-austrumiem uz dienvidu-rietumiem Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Vecpils pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1:21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis pilskalns uzlūkojams, kā viens no stiprākām Kuršu pilsvietām, jo tas nocietināts ar veselu grāvju un uzbedumu sistēmu. Cik stiprām gan nevajadzēja būt pašām koka celtnēm, ja jau viņu pamatos esošie zemju darbi pārsteidz ar savu varenību. Novērojot pilskalna grāvjus un uzbedumus, liekas, ka tie kādreiz bijuši apūdeņoti, jo grāvju dibens ir līmenīgs.
Vecpils izpostītais naudas avots un naudas racējs. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Ļaudīs ieslavēts Vecpils pilskalns sava avota dēļ, kurš atrodas pilskalna rietumu sānā, 11 m. virs piekājes. Šai avotā guļot nogremdēts naudas šķirsts, kurš skanot, kad to ar kārti bakstot. Stāsta, ka no tālienes braukuši laimes meklētāji avotu rakt, bet šis darbs nevienam nav bijis pa spēkam. Beidzot 1922. g. vasarā 7 vecpils jaunsaimnieki naudas trūkuma dzīti, sapulcējušies un vairāk dienās izrakuši grāvi, pa kuru avota ūdens nolaists. Naudas šķirsta vietā avota dibenā atrasts liels stūrains akmens. Mēnesi vēlāk rakšanas vietu apmeklējot, atradām avotā ozola koka izbūvi, kura domājams bijusi ieeja caur zemes uzbedumu, kas vēlāk aizbirusi un piesūkusies ar ūdeni.
Vecpils pilskalna modelis no rietumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vecpils pilskalnu apraksta Bielensteins (Mag. 14,2113 lapp ) 1869. g un ir pārliecināts, ka šī esot Rīmju kronikā minētā Merkes, jo kalnā atrasta sagruzdusi labība, tāpat kā Tervetē un Dzinterē. Tomēr vēl viņš neesot apkārtnē atradis neviena vietu vārda, kas atgādinātu Merkes (110. lapp.). Bielensteinam droši vien nav bijis zināms, ka Vecpils pagastā 7 kilometri dienvidos pilskalnam ir Mārkaišu mājas un tām blakām Pilšas. Domājams, ka tur nometināti kapitulētie Mārkaišu pils valdinieki. Vēlāk (die Grenzen 223) Bielensteins Mērķi domājās atradis pie Stroķu kroga un Buskalnu mājām, 6 kilom. dienv.-riet. Aizputei. Tur kādu vietu saucot par Merķes kalnu. Apvidu pārmeklējot nav atrasts ne tāds nosaukums, ne arī kāds pilskalns.
Nav šaubu, ka “Merķes” pils ir stāvējusi tagadējā Vecpils pilskalnā un saukusies par Mārkaišu pili.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
